Valdība ir akceptējusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei, vai arī izglītojamajam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti. Te akcepta pamats ir meklējams daudz dziļāk, jo nereti arī pašam, piedaloties skolu izvērtēšanā Rīgā, ir bijušas situācijas, kad izbrīna, kādās kategorijās par Latvijas valsti domā izglītības iestādes vadītājs. Īpaši redzot, ka viņam uz galda darba vietā atrodas svešas, mums varbūt ne visai draudzīgas valsts prezidenta ģīmetne, kā arī dzirdot, kā izglītības iestādes vadītājs stāsta, ka Latvijas valsts svētki ir tieši viņa vārdadienā, tāpēc netiek svinēti. Tā nu gan laikam nav uzskatāma par lojālu attieksmi pret mūsu valsti. Ir dažādas situācijas. Es domāju, ka šajā lojalitātes jautājumā vispirms ir pietrūcis dialoga ar sabiedrību, lai tā saprastu šo normu jēgu, pielietojumu un filozofiju. Pretējā gadījumā paņemot no konteksta atsevišķus vārdus, piemēram, atbildība pret sevi, valsti un tamlīdzīgi, tiem mēs varam piekabināt sazin ko. Šos vārdus nereti var notraktēt visdīvainākajā veidā, tomēr esmu pārliecināts, ka šo grozījumu izstrādātāju nodomi tiešām ir bijuši viscēlākie.
Arnis Šķēls, Gulbenes novada domes izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs
