Šodien valdība lems, kuru no trim veselības aprūpes finansēšanas modeļiem izvēlēties. Veselības ministre Anda Čakša faktiski piedāvā līdzšinējo modeli, pieprasot tam ievērojami lielāku finansējumu. Viņa norāda, ka septiņu gadu laikā finansējumu nozarei vajadzētu vairāk nekā dubultot. Tas nozīmē, ka būtu vajadzīgi papildus vairāk nekā 800 miljoni eiro, turklāt, iespējams, ka pašreizējais veselības aprūpes modelis saglabātu daudzas problēmas, kādas izjūtam tagad. Gan ministrei, gan valdībai ir skaidrs, ka tādas naudas budžetā nav un arī nebūs. A.Čakša gan lepni paziņojusi, ka viņai nauda nav jāmeklē. Tomēr kādam tas būs jādara. Lai arī cik labi grib izlikties politiķi, vajadzētu atzīt, ka ir tikai divas iespējas – atņemt naudu kādai citai nozarei vai arī palielināt nodokļus. Ko darīt? Vienprātības kā parasti nav.
Katrai koalīcijas partijai cits viedoklis
Zaļo un zemnieku savienība gatavojas atbalstīt Veselības ministrijas piedāvāto modeli, tāpēc partijas finanšu ministrei Danai Reizniecei – Ozolai vajadzētu skaidrot, kur rast finansējuma avotus, taču atbildes nav. “Vienotības” politiķi uzskata, ka neviens no modeļiem nav atbalstāms, jo nepiedāvā risinājumu nozares finansējuma pieaugumam. Turklāt tiek arī uzsvērts, ka veselības aprūpē ir nepieciešamas reformas un par obligāto veselības apdrošināšanu ir jādomā. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks norāda, ka nozarei būtu nepieciešami vēl 300 miljoni eiro, lai Latvijas sasniegtu vismaz Lietuvas līmeni. Nacionālā apvienība “Tēvzemei un brīvībai/LNNK” savu nostāju nav paudusi, atzīstot, ka vispirms vajadzīga diskusija. Tomēr veselības ministre A.Čakša ir pārliecināta, ka valdībā tiks atbalstīts viņas veselības aprūpes modelis, kas neprasa papildus iemaksas no iedzīvotājiem, bet paredz būtisku finansējuma pieaugumu.
Piedāvā skaidrus noteikumus
Latvijas Banka nodeva politikas veidotājiem detalizētus ar aprēķiniem pamatotus priekšlikumus veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai. Tie paredz skaidru rīcības plānu medicīnas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, finansējuma palielināšanai un efektīvam, caurredzamam naudas izlietojumam, iesaistot valsts finansējumu un privātos apdrošinātājus. Bankas piedāvātais modelis paredz, ka valsts noteiktais pakalpojumu grozs būs pieejams visiem, lai gan dzirdēti pretēji apgalvojumi. “Šis modelis būtiski uzlabotu situāciju, salīdzinot ar pašreizējo veselības aprūpes sistēmu, kurā pakalpojumu pieejamība ir krasi atšķirīga mazturīgajiem un bagātajiem, pakalpojumus saņem tie, kuri par tiem var samaksāt no savas kabatas,” skaidro Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Turklāt bankas priekšlikums piedāvā ieviest konkurenci, kas balstītos uz obligāto veselības apdrošināšanu, tāpēc būtu motivācija salīdzināt pakalpojumu kvalitāti un cenas. Tas nozīmē, ka katram iedzīvotājam būtu apdrošināšanas polise ar skaidri definētu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Šobrīd veselības aprūpei Latvijā ir viens no augstākajiem privātā finansējuma līmeņiem Eiropā. “Iesaistot apdrošināšanu, privātais finansējums tiktu solidāri sadalīts starp veselajiem un slimajiem. Savukārt tiem, kas nevar polisi nopirkt, to iegādātos valsts. Pasaules prakse liecina, ka polises iegādes izmaksas var nodrošināt caur iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu vai speciālu pabalstu,” komentē U.Rutkaste. Veselības ministre A.Čakša atzīst, ka bankas piedāvātais veselības apdrošināšanas modelis būtībā esot tas pats, kas atteikties no bērna, ja viņam skolā neveicas mācībās. Savukārt bankas pārstāvji iebilst, ka tā nav atteikšanās no bērna, bet gan vecāku audzināšanas modeļa maiņa.
Ko var igauņi, to nevar
latvieši
Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav pieejamas veselības pārbaudes, ir visaugstākais ES un apmēram trīs reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju. Galvenās veselības aprūpes problēmas ir zemais valsts budžeta finansējums un lielie pacientu tiešie maksājumi. Tomēr pašreizējā valdības nostāja liecina, ka nekas būtiski nemainīsies. Meklējot izeju, katrs devītais Valkas iedzīvotājs ir deklarējis dzīvesvietu Igaunijā, lai medicīnas pakalpojumus varētu saņemt kaimiņpilsētā Valgā. Tur var veikt dažādus izmeklējumus, uz kuriem rindas nav tik garas kā Latvijā. Turklāt tos var saņemt turpat, nevis braukt uz Valmieru, jo Valkā tādu iespēju nav. Valgas slimnīcā ir tik daudz latviešu pacientu, ka tur darbā bija jāpieņem koordinatore latviete. Igaunijas veselības joma ir ne mazāk piņķerīga kā Latvijā, arī tai ir savi trūkumi, tomēr kaimiņu sakārtotā valsts apdrošināšanas sistēma sniedz skaidru perspektīvu iedzīvotājiem. ◆
