Ilze, gulbeniete: – Laikam reizēm pēriens drusciņ der, taču ne pārāk daudz – mazs pērieniņš. Ir gadījies to pielietot, kad bērni ir mazi un nepaklausīgi.
Ilze, gulbeniete:
– Laikam reizēm pēriens drusciņ der, taču ne pārāk daudz – mazs pērieniņš. Ir gadījies to pielietot, kad bērni ir mazi un nepaklausīgi.
Lilija, gulbeniete:
– Gadās tādi momenti, kad neiztikt bez pēriena. Manam dēlam jau ir
23 gadi, bet viņš joprojām atceras to. Bieži gan viņš nav pērts, taču dažas reizes ir bijušas. Arī mani pašu tēvs nopēra, kad biju ielīdusi bēniņos un baidījos kāpt lejā.
Olga, gulbeniete:
– Pērienu kā audzināšanas metodi atzīstu. Kad biju maza, mani reizēm nopēra. Tagad mazo brāli reizēm per. Pēriens nāk par labu, jo cilvēkam ir jāsaprot, ko drīkst un ko nedrīkst. Vārdi ne vienmēr palīdz, tāpēc ir jāpazīst žagars.
