Ceturtdien Gulbenē, tiekoties ar ārlietu ministri Sandru Kalnieti, rajona pašvaldību vadītāji pauda bažas par gaidāmo cenu kāpumu un mazajām pensijām, Krievijas robežu un attiecībām ar kaimiņvalsti.
Ceturtdien Gulbenē, tiekoties ar ārlietu ministri Sandru Kalnieti, rajona pašvaldību vadītāji pauda bažas par gaidāmo cenu kāpumu un mazajām pensijām, Krievijas robežu un attiecībām ar kaimiņvalsti, kā arī par anonīmo sūdzēšanos, ko atbalstot un stimulējot valdība.
Daukstu pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Blūms pauda, ka sestdienas referendumā izšķiroša nozīme būs pensionāru balsojumam. Viņš savā pagastā esot daudz darījis, lai iedzīvotāji, arī pensionāri, dotos balsot un būtu par Latviju Eiropas Savienībā (ES). Taču nomokot jautājums par to, ka Latvijā, visticamāk, drīz palielināsies cenas, bet pensijas – netiks līdzi.
S.Kalniete atzina, ka Latvijā uz katru aktīvi strādājošu cilvēku ir divi pensionāri. Un atzina šīs cilvēku daļas izšķirošo nozīmi referendumā. Taču S.Kalniete uzsvēra, ka apgalvojums par gaidāmo cenu palielinājumu Latvijā “balstās uz pieņēmumiem”. Viņa uzsvēra, ka pirmās nepieciešamības precēm cenas nepalielināsies, drīzāk otrādi, jo mazināsies ievedmuitas nodokļi. Savukārt plaša patēriņa precēm cenas palielināsies pakāpeniski. Ministre pauda, ka Latvijas iedzīvotāji, starp tiem arī pensionāri, ir ieinteresēti, lai līdz ar Latvijas iestāšanos ES valstī ieplūstu investīcijas un parādītos jaunas darbavietas, kas sekmēs pensiju palielināšanos.
Ministre arī izkliedēja Gulbenes domes priekšsēdētāja Nikolaja Stepanova bažas par to, ka Latvijā un Gulbenes rajonā pēc Latvijas iestāšanās ES varētu ieplūst bēgļi un darbaspēks no citām valstīm. S.Kalniete pauda, ka šos cilvēkus interesē labi sociālie pabalsti un brīvas darba vietas. Bet Latvijā sociālie pabalsti nav vilinoši un brīvu darba vietu nav.
Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis jautāja, vai Latvijas iestāšanās ES sekmēs robežlīguma nostiprināšanos ar Krieviju un abu valstu kaimiņattiecību uzlabošanos. S.Kalniete pauda pārliecību, ka Latvijas dialogs ar Krieviju kļūs pragmatiskāks, praktiskāks arī ekonomiskajos sakaros. Pagaidām, kā uzsvēra ministre, bieži vien esam atkarīgi no Krievijas vienpusēja lēmuma. Pirms nedēļas Krievija Latvijai un Igaunijai paaugstināja dzelzceļa tarifus. Taču abām Baltijas valstīm pagaidām neesot nekādu iespēju piespiest Austrumu kaimiņu šo lēmumu mainīt. ES nesen apstiprinājusi programmu “Jaunie kaimiņi”, kuras mērķis ir stabilizēt reģionus ap ES, arī īpaši veicināt sadarbību ar Baltkrieviju, Krieviju un Ukrainu.
Ministre pauda, ka Latvijā daudz jau izdarīts, lai sakārtotu robežu. Līdzekļus šim nolūkam paredzējusi arī ES. S.Kalniete arī atzina, ka šajā robežā vēl ir “caurumi”, pa kuriem cauri iet kontrabanda un nelegālie imigranti.
Gulbenes domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis ministrei jautāja, vai, Latvijai ieejot ES, valdība turpinās atbalstīt anonīmu sūdzēšanos un tai sekojošas bezgalīgas pārbaudes valsts iestādēs, pašvaldībās. S.Kalniete pauda uzskatu, ka atsevišķi cilvēki nevar būt likuma garants.
“Likuma garants esot sistēma. Latvijā ir slikta sistēma un labi cilvēki. Tā ir uzbūvētas šīs attiecības. Eiropā balstās uz pieņēmumu, ka cilvēks ir nepilnīgs, tādēļ ir jārada maksimāli tiesiska, stabila sistēma, kas attiecas pilnīgi uz visiem,” teica S.Kalniete. Viņa kritizēja 7.Saeimu, kas pieņēmusi tādus likumus, ka bija iespējama digitālās televīzijas afēra.
Tikšanās gaitā, pieliekot sarunai draudzīgu punktu, Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika aicināja klātesošos: “Balsosim!” Savukārt Daukstu pašvaldības valdītājs G.Blūms atzinās – uz pudeli laba dzēriena esot saderējis ar draugu, ka par Latvijas iestāšanos ES nobalsos 72 procenti Latvijas pilsoņu. S.Kalniete solīja G.Blūmam atsūtīt dzērienu arī tad, ja “par” nobalsos 51 procents. Gulbenes domes priekšsēdētājs N.Stepanovs pauda pārliecību, ka Gulbenes rajona iedzīvotāju vairums noteikti būs par Latvijas iestāšanos ES.
