Melns mākonis aizēnoja vecās gāršas kokus. Vētra rāva zarus un kā smiedamās tos svieda uz visām pusēm, citus savazātus nometa zemē pie kājām.
Melns mākonis aizēnoja vecās gāršas kokus. Vētra rāva zarus un kā smiedamās tos svieda uz visām pusēm, citus savazātus nometa zemē pie kājām. Tā nežēlo neko savā ceļā, krīt mazie, sarkanie čiekuriņi.Šodien raud daba, raudi tu, es, jo vētra kā ļauna ienaidniece paņem visu, kas pa ceļam, pat jaunajai eglītei, kas gribēja vēl augt, norāva galotnīti. Kur svētkos ielikt svecīti? Kad nokrīt zvaigznīte, sēro par … Šodien eglīte meklē patvērumu citu koku ēnā. Atkal ir vakars, arī es esmu viena, man nav ziediņu, ko nolikt tev, kas nolūzi vējā un negaisā.
E.Skarnele Gulbenē