Vides un reģionālās attīstības ministrija
(VARAM) pašvaldībām varētu piedāvāt apvienoties 16 administratīvo
teritoriju grupās jeb apriņķos, šodien vēsta laikraksts “Diena”.
Valdības rīcības plānā vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) bija uzdots noteikt
administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros pašvaldības var
sadarboties vai turpināt brīvprātīgo apvienošanos.
VARAM ir sagatavojusi projektu, kas paredz ap nacionālās un
reģionālās nozīmes attīstības centriem izveidot 16 apriņķus. Līdz gada
beigām ministrijai jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām par šo ieceri,
bet līdz 2017.gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības
teritorijas.
Piedāvājums gan varētu raisīt plašas diskusijas, jo šobrīd Latvijā ir
30 reģionālo attīstības centru – 21 novads un deviņas lielās pilsētas.
Tātad gandrīz puse no tiem neiegūs apriņķa centra statusu.
“Dienas” rīcībā esošie neoficiālie dati liecina, ka varētu tikt
piedāvāts dalījums šādos apriņķos: Rīgas apriņķis – 829 000 iedzīvotāju,
Daugavpils apriņķis – 158 000 iedzīvotāju, Jelgavas apriņķis – 120 000
iedzīvotāju, Valmieras apriņķis – 108 000 iedzīvotāju, Liepājas apriņķis
– 106 000 iedzīvotāju, Jēkabpils apriņķis – 86 000 iedzīvotāju,
Rēzeknes apriņķis – 86 000 iedzīvotāju, Ventspils apriņķis – 86 000
iedzīvotāju, Saldus apriņķis – 59 000 iedzīvotāju, Ogres apriņķis – 59
000 iedzīvotāju, Gulbenes apriņķis – 58 000 iedzīvotāju, Tukuma apriņķis
– 47 000 iedzīvotāju, Siguldas apriņķis – 46 000 iedzīvotāju, Bauskas
apriņķis – 44 000 iedzīvotāju, Cēsu apriņķis – 43 000 iedzīvotāju un
Madonas apriņķis – 35 000 iedzīvotāju.
Gerhards “Dienai” šo piedāvājumu pagaidām atteicies komentēt, bet
šonedēļ atrodas komandējumā. Savukārt VARAM parlamentārais sekretārs
Jānis Eglīts (VL-TB/LNNK) skaidro, ka ministrs vispirms vēlas ar plānu
iepazīstināt koalīcijas partnerus un pašvaldības. Šo konsultāciju gaitā
plānu varētu koriģēt un mainīt arī apriņķu skaitu. Ministrija
apzinoties, ka priekšvēlēšanu laiks var atstāt iespaidu uz šo diskusiju,
taču risinājums jāmeklē, lai neciestu mazāko novadu iedzīvotāji.
Pašvaldības ir ļoti atšķirīgas, un daļa nespēj veikt tām noteiktās
funkcijas, norāda Eglītis. “Mērķis ir radīt viegli pārskatāmu un visiem
saprotamu karti,” viņš skaidro.
Viena no pilsētām, kas nav apriņķu centru kartē, ir Kuldīga. Kuldīgas
novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa (“Kuldīgas novadam”) “Dienai”
skaidro, ka jautājumos, kuros novadi redz nepieciešamību sadarboties,
tas jau notiekot. Bērziņai jaunā iecere vairāk izskatoties pēc
centieniem apvienot pašvaldības.
Savukārt Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (“Vidzemes
partija”), kura vadītajā novadā arī varētu nebūt apriņķa centra,
piekrīt, ka ir nelielas pašvaldības, kuras var veikt tikai dažas
funkcijas, un pret konkurētspējas veicināšanu saprātīgā mērogā neko
nevarētu iebilst. Valkas novads jau sadarbojas ar citām pašvaldībām
dažādos jautājumos, vienlaikus Krauklim esot zināms, ka atsevišķos
gadījumos emocionāli subjektīvu iemeslu dēļ nespēj sadarboties pat
blakus esošas pašvaldības.
Arī Cēsu novada priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (“Vienotība”), kuram
ir cerības vadīt apriņķa centra pašvaldību, uzskata, ka sadarbības
izdošanos vai neizdošanos lielā mērā nosaka cilvēciskais faktors. Kopumā
Rozenbergs piedāvāto sadarbības modeli uztver tikai kā starpposmu ceļā
uz lielāku novadu veidošanu, jo, ja nebūs juridiski vienotas pašvaldības
ar kopīgu budžetu un pārvaldi, novadi vienalga deķi vilkšot katrs uz
savu pusi, aizstāvot savas intereses.
Rundāles novada vadītājs Aivars Okmanis uz pašvaldību sadarbību
apriņķos raugās pozitīvi. “Tāds laiks pienāks, kad pašvaldībām būs
jāapvieno resursi,” uzsver Okmanis, kā piemēru minot vietējos ceļus,
kurus valsts neremontē, bet viena neliela novada iespējās nav īstenot
šādus projektus. Arī profesionālās izglītības un vidējās izglītības
nodrošināšana, viņaprāt, būtu jāskata plašākā mērogā. Taču arī viņš
uzsver, ka liela nozīme ir personālijām un tam, vai tās spēj savstarpēji
saprasties. Otrs svarīgs faktors būšot lēmumu pieņemšanas mehānisms.
Tikmēr Talsu novada vadītājs Aivars Lācarus (“Talsu novada
attīstībai”) atgādina, ka sadarbības teritoriju veidošanai jau tika
iztērēti līdzekļi vēl pirms vēlāk īstenotās novadu reformas. Tāpēc viņš
neticīgi raugās arī uz šo priekšlikumu, par kuru neko neesot iepriekš
arī dzirdējis. Ja, piemēram, Talsu novads iekļaujas Ventspils apriņķī,
tad viņam esot grūti iztēloties, ka Ventspils pilsēta būs ar mieru
dalīties resursos un arī atbildībā ne tikai ar apkārtējiem novadiem, bet
pat ar citiem reģionālajiem centriem.
Lūgts to komentēt, VARAM parlamentārais sekretārs Eglīts atzina, ka
ne visi tagadējie reģionālās attīstības centri atbilst priekšstatiem par
centru, kas “pavelk sev līdzi pārējo teritoriju”. Ja, piemēram, no
Limbažiem iedzīvotāji brauc pēc pakalpojumiem uz Valmieru vai no Talsiem
– uz Ventspili, tad apriņķa centra atrašanās šajās pilsētās būtu
saprotama, viņš uzsver.
