Zīmīgi, ka laikraksts “Dzirkstele” šodien arī piedzīvo pārvērtības tāpat kā mūsu pārvērtību varone – bērnudārza audzinātāja Gunta. Rudenī ar košumu, lai dienas krāsainākas un saulainākas pašu sirdīs, ja to nav dabā, novēl pārvērtību meistari. To vēlam visiem lasītajiem arī mēs – “Dzirksteles” veidotāji, piedāvājot krāsaināku un biezāku “Dzirksteli”, pārejot uz divu reižu iznākšanu otrdienās un piektdienās. Ikviens lasītājs pats var pārliecināties, ka nebūs zaudētājs, jo lapu skaits paliek nemainīgs, bet būs ieguvējs, saņemot vēl vairāk interesantas lasāmvielas. Kā mēs visi zinām, tad viena lieta ir ārējais izskats, bet otra – tas, kas mums katram iekšā, kas nosaka, kāda personība mēs esam. Līdzīgi ir arī ar avīzi. Blakus košiem un saulainiem stāstiem par mūsu novada ļaužu priecīgiem notikumiem un svētkiem, hobijiem un dzīvesveidu joprojām ir svarīgi, lai vienmēr blakus būtu tādi raksti, kuru mērķis ir veidot jūsu kritisko domāšanu, aicināt uz viedokļu daudzveidību. Un to vienmēr esam uzskatījuši par lielāko “Dzirksteles” kā medija izaicinājumu un misiju – ne tikai lasīt, bet arī domāt! Viens no šādiem rakstiem arī šodien – Janīnas Kursītes domas par mūsu aizbraucējiem. Mums te šķiet – kas nekait viņiem, savukārt viņiem šķiet – kas nekait mums, palicējiem. Un vienas patiesības jau te nav! Taču viena patiesība atklājās pēc rakstu sērijas par jaunajiem ārstiem. Izrādījās, ka pašvaldībā nemaz nav izstrādāti kritēriji, pēc kuriem tad varētu izšķirt, kuram jaunietim piešķirt stipendiju un kuram ne. Tāpēc diezgan saprotami, kāpēc domes ierēdņus tā aizvainojusi lasītāju diskusija pie šī raksta internetā. Dažiem smaidu, bet dažiem varbūt asaras izraisīs turpinājums par pazudušo autobusa pieturas būdiņu, kuru gandrīz vai nolaupījuši citplanētieši. Vārdu sakot, laikraksts ir tāds pats kā mūsu dzīve!
Tāds pats kā mūsu dzīve
00:00
01.11.2016
41