Visi zina pasaku par to, kā neglītais pīlēns pārvērtās par visu mīlētu un apbrīnotu baltu gulbi. Tas it kā notika pats no sevis.
Visi zina pasaku par to, kā neglītais pīlēns pārvērtās par visu mīlētu un apbrīnotu baltu gulbi. Tas it kā notika pats no sevis. Taču mūsdienu skatījumā ir pilnīgi skaidrs, ka ar pīlēnu gluži vienkārši labi pastrādāja imidžmeikers, palīdzot pašpilnveidoties, attīstīties, apzināties sevi un savu stilu.
Labākais imidžmeikers ir māte Daba, ja ieklausāmies tās balsī, kas izpaužas cilvēka zemapziņā, un saskaņojam to ar savām vēlmēm. Bet reizēm šo iekšējo balsi nedzirdam vai arī saklausām to neskaidri, pat aplami. Tad noder profesionāla konsultācija. Tieši ar to arī nodarbojas gulbeniete Santa Augule – stiliste, imidžmeikere.
– Vai šis piedāvājums ir kaut kas gluži jauns, nebijis Gulbenē?
– Nedaudz ielūkosimies nesenā vēsturē, kā attīstījusies un formulēta attieksme pret stilu un imidža (tēla) veidošanu. Pagājušajā gadsimtā līdz septiņdesmitajiem gadiem aktuāla bija tikai forma. Pēc tam bija hipiju laiks un parādījās termins “stils”. Ar to parasti saprot to, kā cilvēks ģērbjas. Pašlaik aktualitāte ir imidžs. Tas sastāv no pieciem komponentiem – tērps, faktūra, sociālā loma, anturāža (apkārtējā sociālā vide, interjers), “story” (informācija par cilvēku).
Šobrīd modē ir definēti 54 stili, pēc kuriem var orientēties. Daudzi profesionāli stilisti uzskata, ka jaunus stilus radīt vairs nav iespējams. Var vienīgi miksēt, jaukt stilus. Nav, protams, izslēgts, ka kāds modes dizainers vēl pieteiks sevi ar pilnīgi jaunu stilu modē. Bet tā ir cita tēma. Stilos ir sajukums, tāpēc orientēties tajos, izcelt individualitāti un personību cilvēkiem palīdz imidžmeikers (tēla konsultants). Šīs profesijas pārstāvis palīdz veidot katram savu stilu, pasaka priekšā, kā ģērbties, kādus aksesuārus, apavus un pat kādas krāsas automašīnu izvēlēties. Tas viss un vēl daudz kas cits veido cilvēka individuālo tēlu.
– Skaistums – tā ir iedzimta īpašība. Taču stilīgs var būt ikviens. Vai piekrītat?
– Kas ir skaists? Tas ir pieņēmums, etalons. Bet patiesībā tas ir izkropļots jēdziens. Visskaistākais cilvēks ir tāds, kāds viņš ir no dabas. Taču ir jāpilnveidojas, jāizglītojas, un jāmīl sevi. Tad arī izveidojas savs stils un pareiza attieksme pret to.
– Jūs esat piedalījusies Latvijas TV raidījumā “Lielā pielaikošana”, kur demonstrētās cilvēku pārvērtības, veidojot individuālo tēlu, stilu, patiešām ir lieliskas.
– Jā, raidījumā piedalījos un klientiem stilu palīdzēju veidot, būdama praksē pie imidžmeikera Konstantīna Bogomolova. Izvēlējāmies cilvēkus no malas un strādājām. Bija jāiet uz veikaliem, jāmeklē apģērbs viņiem. Runājām ar šiem cilvēkiem, lai saskaņotu savu skatījumu ar viņu domām. Noskaidrojām, vai cilvēks piedāvātajā apģērbā jūtas komfortabli, jo nevar neko uzspiest, vajadzīga cilvēka līdzdalība, piekrišana. Ir vēl psiholoģisks moments. Var cilvēku mudināt uz pārvērtībām, pārvērst, bet nevar zināt, vai pēc tam viņš pieņems un akceptēs, ka izskatās citādi, ir cita frizūra. Vai cilvēks ir tam gatavs? Ir jābūt iekšējai motivācijai pārvērsties, veidot savu imidžu. Piemēram, var būt vēlme labi izskatīties, iegūt citu sociālo stāvokli sabiedrībā, izveidot karjeru vai kļūt nemanāmam. Stilists, imidžmeikers var palīdzēt. Sieviete lēdija, biznesa sieviete, vīrietis biznesmenis, sieviete bērns – tā ir loma, ko cilvēks vēlas iegūt sabiedrībā. Ir jāatrod apģērbs, uzvedība konkrētajai lomai. Arī žesti un mīmika. Viss ietilpst tēlā.
– Kādām sociālajām lomām visbiežāk cilvēki vēlas piemēroties un lūdz imidžmeikera palīdzību?
– Visvairāk pārvērtības vēlas tie, kas sapņo par izaugsmi dzīvē, karjerā, kam ir motivācija. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir jādomā par savu izskatu, par saskarsmes kultūru personiskā un profesionālā līmenī. Vēl bieži vien pārvērtības vēlas mājsaimnieces, kas dzīvē nav piepildījušas vēlmes. Bieži vien viņas pat nezina, ko gribētu. Imidžmeikers piedāvā, un sieviete izvēlas sev tuvāko, piemērotāko. TV raidījumā “Lielā pielaikošana” pārvērtībām ļāvās skolotāja. Viņai mēs atradām un piemērojām militāru stilu. Cik labi šī sieviete var izskatījās! Viņa jutās labi un bija patiešām laimīga. Kad viņa aizgāja uz skolu jaunajā tēlā, skolēni šo sievieti ieraudzīja citādu. Līdz tam, iespējams, bērniem viņa likās neinteresanta. Bet nu viņi saskatīja skolotājā personību.
Tas pats iesējams arī citu profesiju pārstāvjiem. Varbūt kādu biznesa pārstāvi nomoka problēmas, neskaidrība, kāpēc neizdodas darījumi. Iespējams, ka vaina ir sīkumos, kurus saskata un formulēt spēj vienīgi imidžmeikers. Varbūt vaina ir elementāra – detaļa apģērbā, žestos, runas veidā, uzvedībā. Cilvēka tēlu taču veido kopums. Katrai profesijai ir savs etalons, pieņēmums, kādu šīs konkrētās sociālās lomas pārstāvi vēlas redzēt citi. Lai mēs būtu veiksmīgi, nepieciešams, lai apkārtējie mūs akceptētu, pieņemtu. Visgrūtāk imidžu uzturēt ir tieši biznesa cilvēkam. Svarīga arī motivācija, cik tālu šis cilvēks vēlas tikt, ko grib sasniegt. Cik tālu cilvēks sevi pilnveidos, tik tālu viņš arī tiks. Imidžmeikers šajā pašpilnveidē var palīdzēt. Rīgā to jau sapratuši, tur šī profesija ir populāra. Daudzi politiķi izmanto imidžmeikera padomus. Ar profesionālu aci trūkumus šķietami nevainojamā imidžā saskatīt var labāk. Noteikti padoms noderētu arī novadu politiķiem un visiem valsts un pašvaldību budžeta iestāžu darbiniekiem, kuriem ikdienā ir saskare ar cilvēkiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem firmās. Galvenais noteikums – ikvienam cilvēkam savā profesionālajā darbībā jāmācās veidot labvēlīga attieksme pret sevi. Cilvēkus piesaista pozitīvais. Uz negatīvo neviens netiecas. Un te noder imidžmeikers kā padomdevējs. Pie šā speciālista nav jāiet regulāri kā pie zobārsta. Imidžmeikers, iespējams, ieteiks vērsties pie cita speciālista – psihologa, friziera, kosmetologa vai pat plastiskā ķirurga. Imidžmeikers savā ziņā ir cilvēka imidža dakteris. Parunājoties ar cilvēku, viņš izprot problēmu un iesaka, kā to atrisināt.
– Vai katram no mums var būt vairāki imidži?
– Noteikti. Taču ir svarīgi, lai iekšējais “es” saskanētu ar ārējo. Nepietiek veikt pārvērtības un paziņot: “Tu labi izskaties!” Ja cilvēks pēc tam iekšēji mokās, nespēj sadzīvot ar ārējo tēlu, tad tas neko nedos, neveicinās attīstību. Ir jāpalīdz cilvēkam izkļūt no mazvērtības kompleksu čaulas un atrast savu “es”. Imidžmeikeram ir jāzina, jājūt kā ar katru konkrētu cilvēku runāt, kā taktiski izteikt priekšlikumus. Tam ir vajadzīgs laiks. Tāpēc ne vienmēr uzreiz jārunā tieši. Varam vispārīgi parunāties par modi. Varam kopā iepirkies. Sievietēm tas ir sevišķi svarīgi, lai uzlabotu garastāvokli. Pastaigas pa veikalu atslābina, un pirkumi iepriecina. Vienlaikus notiek saruna ar imidžmeikeru. Daudzas sievietes mājās atver skapi un secina: tas ir pilns, taču nav, ko vilkt mugurā. Tā jau nav. Varbūt vienkārši vajag mazliet pārskatīt to, kas ir skapī un atrast savai profesijai, brīvā laika pavadīšanai un citām nodarbēm nepieciešamo. Analizējot sociālās lomas, no jauna jāveido garderobe no drēbju skapī jau esošā. Bet no nevajadzīgajām lietām varbūt vajadzētu šķirties. Tā var atrisināt daudzas problēmas.
– Ne katrai sievietei ir finansiālas iespējas iegādāties jaunas, modernas un dārgas lietas. Patiešām, iespējams, vajadzīgo var atrast arī lieto apģērbu klāstā.
– Noteikti. Veiksmes formula jau nav dārgs, bet gan tīrs un stilīgs apģērbs. Jābūt kvalitatīviem apaviem, kam nav obligāti jābūt dārgiem. Ir jābūt stilīgiem aksesuāriem. Tad cilvēks izskatīsies oriģināli. Ir tikai jāatrod un jāuztur savs tēls, savs imidžs. Tie, kas cenšas kopēt modes žurnālus un šobrīdējo modi, mūsdienu izpratnē nav moderni. Šie cilvēki ir tādi kā visi. Vienādi. Modē ir individualitāte. Tātad atšķirīgas rotas, individuāls apģērbs. Ir taču 54 stili! Tā ir milzīga izvēle gan naudas makam, gan personībai.
Tas ir normāli, ja stilus miksē. Speciālisti uzskata, ka tīrs, nejaukts stils mēdz būt tikai modes žurnālos. Dzīvē tas gandrīz nav iespējams. Vienīgais izņēmums ir lietišķais stils. Taču arī te bieži vien pieļauj mazas atkāpes no protokola. Biznesa cilvēkiem noteikti strikti ir jāievēro lietišķais stils. Tā ir viņu veiksmes formula.
– Paraugoties uz cilvēkiem Gulbenes ielās, vai redzat daudz stilīgu cilvēku?
– Protams, redzu. Cilvēki taču izglītojas no žurnāliem, televīzijas, mēģina atdarināt, pērk modernu apģērbu, lietas. Bet vai kopumā veidotais paštēls atbilst iekšējam “es”? Bieži vien var pamanīt neatbilstību. Iznāk pietēlot. Iespējams, cilvēks pats to pat neapzinās. Iespējams, imidžmeikera ieteikumi palīdzētu justies laimīgāk. Jauniešiem ir maz individualitātes, jo jaunie cilvēki kopē žurnālos un televīzijā redzēto. Arī veikalos tagad ir tik plaša izvēle, ka var tajā var maldīties kā mežā. Ir, protams, liela atšķirība ģērbšanās stilā starp Rīgu un Gulbeni. Mūsu mazpilsētā drīzāk pat stilīgākie ir jaunie puiši, skolēni. Nedomāju, ka viņiem ir vairāk iespēju, taču viņi vairāk atļaujas. Viņi nebaidās. Varbūt savā ziņā tā izpaužas jauniešu protests. Sevis apliecināšana. Meitenes vairāk kautrējas. Taču no pieredzes zinu, ka imidžmeikers var palīdzēt atraisīties arī jauniem cilvēkiem. Taču pie tā ir jāpiestrādā. Jauniešus arī nevar vainot, ka viņi ir sasaistīti, jo viņi ir atkarīgi no tā, cik iekšēji brīvi ir vecāki.
– Gadiem ilgi esam dzīvojuši sabiedrībā, kurā labāk bija neizcelties.
– Jā, tas mums nāk līdzi vēl no padomju laikiem. Daudzi vecāki toreiz un tagad baidās atraisīties, jo uztraucas par to, kā to vērtēs apkārtējie. Taču ne vienmēr ir vajadzīgas lielas pārvērtības. Bieži vien ar sīkumiem, niansēm var panākt vēlamo efektu. Nebūt nav jāmaina visa garderobe. Varbūt vairāk vajag izglītoties, iziet sabiedrībā. Līdz ar to bērni jutīs, ka cilvēki vairāk domā par pašizpausmi, tad arī viņiem uztvere un izpratne par modi būs cita.
– Klāt ir rudens, tuvojas ziema. Vai tas ir labvēlīgs laiks sava stila meklējumiem?
– Jebkurš gadalaiks ļauj cilvēkam izcelties. Katram gadalaikam ir savas krāsas. Ir tikai jāatrod tas, ko mēs katrs gribam. Tad slikti laika apstākļi neradīs problēmas. Rudens nāk ar košām krāsām dabā. Arī mums gribas ar priecīgiem toņiem turēties pretī lietavām un aukstumam.
