Latvijā
daudzos gadījumos cilvēki ērču encefalītu izslimo, pašiem
nezinot, un arī ģimenes un citi ārsti šiem slimniekiem ne vienmēr
nosaka pareizu diagnozi – ir gadījumi, kad šī nopietnā
infekcija tiek sajaukta ar gripu vai citu vīrusa saslimšanu, atzīst
Latvijas Rīgas Stradiņa
universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Infektoloģijas un
dermatoloģijas katedras profesore
Ludmila Vīksna.
„Tas
nozīmē, ka kopējais ērču encefalīta slimnieku skaits Latvijā
ir lielāks nekā oficiālie dati. Nevar precīzi pateikt, cik reižu
lielāks, bet atšķirības noteikti ir,” atzīst L.Vīksna.
Zinātnisko
pētījumu dati apliecina, ka ērču encefalīts dažiem procentiem
slimnieku atstāj smagas sekas – paralīzes, invaliditāte u.c.
Tomēr arī viegla slimības gaita var atstāt zināmu ietekmi uz
nervu sistēmas un muskuļu darbību, ko pats cilvēks, iespējams,
nemaz nesaista ar ērces piesūkšanos. Īpaši tas var skart
cilvēkus, kam zināmā laikā jāpaveic noteikts apjoma darbs, jo
pēkšņi ierastā darba izpildei viņiem nepieciešams daudz ilgāks
laiks.
„Klasisks
piemērs ir manikīre, kura agrāk klienta apkalpošanu paveica
stundas laikā, bet pēc ērču encefalīta izslimošanas šī darba
veikšana viņai var prasīt pat 1,5 stundu, jo nervu sistēmas un
muskuļu darbība neiroinfekcijas ietekmē nav tik precīza un var
palēnināties,” stāsta L.Vīksna.
Par
to, cik daudz cilvēku Latvijā pēc ērču encefalīta izslimošanas
ir skārušas seku parādības un tā sauktais postpolio sindroms jeb
muskuļu un nervu darbības traucējumi, kas būtiski pasliktina
dzīves kvalitāti, precīzu datu nav. Patlaban RSU un Rīgas
Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ir uzsākts
pētījums, kas ļaus labāk izprast minētā sindroma sekas un tā
ietekmi uz iedzīvotāju veselību pēc dažādām pārslimotām
neiroinfekcijām, tai skaitā arī ērču encefalīta.
„Kādos
gadījumos minētais sindroms attīstīsies, prognozēt nav
iespējams, taču šāds risks pēc kontakta ar inficētu ērci
pastāv neatkarīgi no tā, vai slimība norit smagi, viegli vai
varbūt pat slēpti bez skaidri manāmiem simptomiem,” uzsver
L.Vīksna.
Lai
izvairītos no ērču encefalīta postošajām sekām, L.Vīksna
atgādina, ka efektīvākais profilakses līdzeklis ir vakcinācija,
ko var veikt augu gadu. „Katrs, kurš vakcinējas pret ērču
encefalītu, sev garantē to, ka no šīs slimības nenomirs un
neslimos ar smagām slimības formām, kas ir milzīgs ieguvums,”
uzsver L.Vīksna.
Šogad
līdz septembra beigām Latvijā reģistrēti 165 ērču encefalīta
gadījumi, kas ir par 58 vairāk nekā pērn šajā laika posmā,
liecina Slimību un profilakses centra dati.
2014.
un 2015.gadā ar ērču encefalītu saslima attiecīgi 173 un 169
cilvēki, bet daudz augstāks šis rādītājs bija 2011.gadā, kad
tika reģistrēti 494 saslimšanas gadījumi.
Jāpatur
prātā, ka ērču aktivitāte varbūt visai neprognozējama –
mierīgākiem gadiem var sekot gadi ar aktivitātes kāpumu.
