Stājušies spēkā grozījumi Invaliditātes likumā, kas paredz, ka līdz 2018.gada 31.decembrim Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija varēs pieņemt pagaidu lēmumu par invaliditātes piešķiršanas pagarināšanu līdz jauna administratīva akta izdošanai, lai klientam nerastos tiesību pārtraukums invaliditātes pensijas, sociālā pabalsta vai sociālā pakalpojuma saņemšanā.
Jānis Beinarovičs, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Gulbenes nodaļas vadītājs
Gulbenes nodaļā tādu gadījumu, kad aizkavētos invaliditātes piešķiršana, nav. Maksimums nedēļas laikā izskatām visus iesniegtos dokumentus. Taču Rīgas apvienotajā nodaļā ir rindā jāgaida divus trīs mēnešus, jo nav kas strādā. Mums pagaidām darbinieku pietiek. Iesniegt dokumentus var jebkurā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nodaļā Latvijā, piemēram, Jēkabpilī, Jelgavā, Daugavpilī, Rīgā. Mums tuvākās nodaļas ir Valmierā un Rēzeknē. Tagad vairākumu dokumentu saņemam pa pastu un praktiski visus dokumentus izskatām bez personas klātbūtnes. Šobrīd mēs, ja visi dokumenti ir kārtībā un nav vajadzīga nekāda papildu informācija, tad visus dokumentus izskatām nedēļas laikā. Vismaz mūsu nodaļā tādas lielās rindas nav, lai gan invalīdu ar katru gadu paliek vairāk un vairāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka pieaug pensionēšanās vecums, iedzīvotāji noveco, jaunieši aizbrauc uz ārzemēm, tāpat atkarīgs, cik smags ir darbs. Agrāk padomju laikos varēja pensionēties 55 gados, bet tagad jāstrādā jau līdz 63 gadiem – vecums pieaug un cilvēki nevar to darbu vairs turēt. Ir arī sociālie iemesli.
Pēteris Kozlovskis, Gulbenes novada invalīdu biedrības valdes priekšsēdētājs
Es gan nevienu nezinu, kam būtu bijušas problēmas atkārtoti saņemt invaliditāti. Visiem vienmēr papīri ir nokārtoti laikus. Mums laukos tādu problēmu laikam nav. Mēs gan esam tikai varbūt trešā daļa no novada invalīdiem. Biedrībā ir 145 biedri, pārsvarā veci cilvēki. Tādu, kas strādā, ir maz, jo kurš ņems invalīdu darbā, ja pa pilsētu staigā tādi stalti jaunekļi, kuriem nav darba. Kā pasaki, ka esi invalīds, tā – paldies. Nesaka jau konkrēti, ka invalīdus neņem, bet pagriež tā, ka tas ir jāsaprot. Ir mums biedrībā guļoši invalīdi. Pie viņiem aizbraucam vismaz divas reizes gadā. Mums ir telefona numuri, sazvanāmies. Ja nepieciešams, apmeklējam. Ja ne, tad atnāk viņu radinieki un nokārto, kas ir kārtojams. Kādi divdesmit līdz trīsdesmit ir aktīvākie. Katru trešdienu mums ir sporta pasākumi. Vēl ir radošās darbnīcas. Ir invalīdi, kas, stājoties biedrībā, vispirms jautā, kāds viņiem būs no tā labums. Es saku, ka mēs desas nedalām. Vajag nākt uz invalīdu biedrību, nevis sēdēt četrās sienās. Bet nu ir tādi, kurus nevar aiz ausīm izvilkt no mājām. Bet, kad viņus izvelk, viņi ir priecīgi. 3.decembrī Invalīdu dienu nesvinēsim, jo nav telpu, bet Jaungada pasākums gan būs.
