Referendums pacilātā svētku noskaņā aizvadīts.
Referendums pacilātā svētku noskaņā aizvadīts. Tauta savu viedokli izteikusi un ar savu jāvārdu Eiropas Savienībai apliecinājusi, ka spēj skatīties pāri vietējām politiķu spēlītēm un intrigām tur “augšā”. Patiesībā vienkāršais Latvijas balsstiesīgais iedzīvotājs – balsotājs – ir pierādījis, ka viņam rūp savas valsts un nācijas nākotne. Par to liecina vēlētāju lielā aktivitāte. Un tā patiešām iepriecina, īpaši – runājot par pagastiem. Pesimistiskās prognozes, ka cilvēki, iespējams, ikdienas rūpju nomākti, balsot neies, nepiepildījās.
Lai gan šķiet, ka tur “augšā”, iespējams, mūsu balsis nebija sevišķi augstā vērtē, jo informācijas kampaņa, kurā valdība atkal bija ieguldījusi kārtējo miljonu, šeit, maigi izsakoties, bija knapi jūtama. Tomēr cilvēki gāja balsot. Tātad absurdi būtu uzskatīt, ka tieši valdības pasūtītās kampaņas rezultātā tauta ir nobalsojusi tieši tā un ne citādi. Tādi secinājumi, ka tautas nobalsošana ir kampaņas kritērijs, manuprāt, vairāk izskatās pēc atbildīgo kampaņu vadoņu atskaitīšanās. Vēl jo mazāk nopelnu te ir arī politiķiem vai valdības vīriem, kuriem nu šķiet, ka tieši viņi virzījuši tautas domāšanu.
Manuprāt, cilvēki pauda savu attieksmi, uzsverot, ka arī viņi ir daļa no Latvijas un ka ikvienā mazajā apdzīvotajā vietā katram ir savs viedoklis. Cilvēki apliecināja, ka nav tikai pelēka ļaužu masa. Sestdienas vakarā vēlēšanu iecirknī vēroju balsu skaitīšanu. Skatoties uz biļetenu kaudzi ar atzīmi “pret”, kurā nebija tikai pāris lapiņas, ir skaidrs, ka arī ar šo cilvēku attieksmi nevar nerēķināties. Nav būtiski, vai tas vienkārši bijis protests pret valsts varu vai niknums pret valdības neizpildītiem solījumiem. Cilvēki taču varēja ignorēt referendumu, bet viņi nāca un balsoja. Tātad viņi nav vienaldzīgi pret notiekošo. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi un liecina, ka valstī pamazām sākam sajust demokrātijas vēsmas. Nevar noliegt, ka mums, kas balsoja “par”, taču arī ir zināmas bažas, vai Eiropa tāpat kā Latvija nebeigsies aiz Siguldas un vai tiem “augšā” tā nav vēl viena lieliska iespēja paplašināt karjeru un nostiprināt labklājību, kuru slēpj zem pārspīlētām rūpēm par Latvijas nākotni.
Svētki beigušies, turpinās ikdiena, kas ne ar ko īpašu neatšķiras. Izvēle izdarīta, tagad vajadzēs daudz spēka, lai nākotnes ikdienu padarītu patiešām gaišāku sev un citiem!
