Masu saziņas līdzekļos, sevišķi televīzijā, vēroju, kā alūksnieši cīnās par savu slimnīcu. Apbrīnoju viņu vienotību un cīņas sparu. Pulksten 4.00 tik kuplā skaitā izbraukt uz Rīgu, lai pie Saeimas ar neskaitāmiem plakātiem, ar orķestra mūziku un dziedāšanu piesaistītu Saeimas deputātu uzmanību – tā patiešām ir apskaužama organizētība un gatavība aizstāvēt savas tiesības. Tādu piketu, manuprāt, nav izdevies sarīkot pat izglītības un medicīnas darbinieku arodbiedrībām. Gribot negribot rodas salīdzinājums un jautājums, vai gulbenieši ir apmierināti ar veselības aprūpes pakalpojumiem, kādus piedāvā SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”.
Gandrīz viss pakalpojumu spektrs – Balvos
Kad tika izveidota apvienība, abās slimnīcās tika sadalīti visi pakalpojumi, ko varēja saņemt gan Gulbenē, gan Balvos. Pēc tam izrēķināja, ka izdevīgāk ir pārprofilēt slimnīcas, izslēdzot mazāk pieprasītās dublējošās funkcijas un pakalpojumus. Tagad Balvu slimnīcā var saņemt gan diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, gan ārstēties ķirurģijas, gan dzemdību un ginekoloģijas, gan bērnu, gan terapijas un narkoloģijas, gan reanimācijas nodaļā, protams, ir arī uzņemšanas nodaļa. Gulbenes slimnīcā ir diennakts traumpunkts, kur nepārtraukti vajadzētu būt pieejamam ārstam, stacionārā aprūpes nodaļa un diennakts stacionārs, kā arī tiek veiktas plānveida operācijas un var saņemt ambulatoros pakalpojumus. Vai Gulbenes slimnīcas ārstiem vienīgā “stiprā puse” ir, kā atzīst apvienības vadītājs un līdzīpašnieks Marģers Zeitmanis, ka slimnīcā ir saglabāta tikai infekciju nodaļa? Acīmredzot, jo Balvu iedzīvotāji gandrīz visus veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt savā novadā, turpretim gulbeniešiem ir jābrauc uz Balviem. Pieļauju, ka šādu sadali ietekmē tas, ka īpašniekiem Alīdai Vānei un M.Zeitmanim pieder vairāk nekā puse abu slimnīcu kapitāla, bet piecām pašvaldībām – mazākā puse. Turklāt tikai Gulbenes novada dome ir ieinteresēta nodrošināt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem Gulbenē, bet Balvu, Baltinavas, Rugāju un Viļakas pašvaldība, protams, tos labprātāk saņem Balvos. Saprotams, ka Gulbenes novada dome tagad var tikai plātīt rokas un atcerēties prieku par “veiksmīgo sadarbības modeli”. Diez vai kāds vēl atceras, ka apvienības izveidošanas mērķis bija kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība iespējami tuvāk dzīvesvietai. Tagad nākas secināt, ka gulbenieši savā pilsētā daudzus pakalpojumus nevar saņemt. Nesen redakcijai zvanīja kāds sašutis lasītājs, ka M.Zeitmanis televīzijā melo, jo Gulbenes traumpunktā ārsta palīdzību nevar saņemt visu diennakti. Viņš tajā vērsies ar uzacs traumu, taču dzirdējis tikai ieteikumu braukt uz Balviem vai Alūksni. Vēl grūtāk izskaidrojams, ka uz Rēzeknes robežas avārijā cietušais vests garām Balvu slimnīcai uz Alūksni, bet diemžēl lielā attāluma dēļ nomiris, mediķu palīdzību nesaņēmis. Tāpēc nevar piekrist M.Zeitmaņa slimnīcu sadalījuma principam, ka vienā dzemdē un glābj, bet otrā – aprūpē. Izrādās, ka Balvu slimnīcā nav traumatologa, bet Alūksnes slimnīcā ir.
Vai Zeitmanis un Vāne ir parādā tikai paši sev?
“Latvijas Radio” žurnālists Edgars Kupčs pieļauj, ka Balvu un Gulbenes slimnīcas ar gādīgu politisku aizmuguri tika nopirktas par sviestmaizi. Alūksnes slimnīca šajā apvienībā neiesaistījās, lai gan sākotnēji tāda iespēja tika pieļauta. Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis nodokļu parādos nonākušajām slimnīcām piedāvāja krīzes menedžerus – M.Zeitmani un E.Vāni. Kā Damokla zobens virs galvas piecām pašvaldībām balsot par šādu lēmumu lika piedāvājums – vai nu jums būs slimnīcas, vai arī tās bankrotēs un tiks slēgtas. Slimnīcu pārņemšanas notika mīklaini un nesaprotami, tāpēc rodas šaubas, vai, iespējams, viss bija godīgi. Par vairāk nekā diviem miljoniem eiro tika samazināts uzņēmuma pamatkapitāls. Bet pēc laika domes nolēma slimnīcas pamatkapitālu par tieši tādu pašu summu atkal palielināt, pieaicinot stratēģisko partneri. M.Zeitmanis un E.Vāne reģistrēja firmu “Medicīnas sabiedrību vadība”. “Lai gan Gulbenes un Balvu slimnīcas it kā cieta milzīgus zaudējumus un tika meklēts investors, pati bēdās nonākusī apvienība savam investoram – firmai “Medicīnas sabiedrību apvienība” – aizdeva nepieciešamos divus miljonus eiro. Tādējādi vienā dienā ar teorētisku naudu Zeitmanis un Vāne kļuva par slimnīcu vairākuma akcionāriem,” secina J.Kupčs. Turklāt speciāli radītā firma tā arī nav atdevusi slimnīcai naudu, bet M.Zeitmanis uzskata, ka tā ir viņa privāta darīšana. Tā apgalvot nav īsti pamata, jo pēdējos četros gados apvienība saņēmusi gandrīz 12 miljonus eiro no valsts budžeta.
Apvienībā veicinās ambulatoros pakalpojumus
Lai gan Alūksnes slimnīcas pārprofilēšanas gadījumā “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” saņemtu lielāku finansējumu, M.Zeitmanis noliedz, ka tas būtu izdevīgi apvienībai. Viņš uzskata, ka Alūksnē ir svarīgi saglabāt diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu. Savukārt apvienībā M.Zeitmanis vēlas paplašināt ambulatoro pakalpojumu apjomu, kā arī piedāvāt jaunus pakalpojumu veidus, nevis palielināt neatliekamo medicīnas pakalpojumu pacientu plūsmu. Vērojot alūksniešu piketu un sarunas ar Saeimas deputātiem, iespējams, Alūksnes slimnīca būs glābta un netiks pārveidota par ambulatoro dienas centru, kas strādā tikai 12 stundas. Tomēr slimnīcas galvenā ārste M.Kauliņa uzsver, ka mediķi ir izolēti no lēmumu pieņemšanas. Veselības ministrija vairāk paļaujas uz Pasaules Bankas pētījumu, nevis uz to, kas tiek darīts un skaidrots reģionālajās slimnīcās. LTV veselības ministre Anda Čakša skaidroja, ka šobrīd ir sacelta nevajadzīga ažiotāža par Pasaules bankas ziņojumu. Tajā ir nosaukta 21 slimnīca, kurā ir nepieciešamas pārmaiņas, Alūksnes slimnīca nav vienīgā, taču tā liek saasināt uzmanību uz kārtējo slimnīcu reformu.
