Vienīgās Latvijas geju un lesbiešu atbalsta grupas vadītājs Oskars Krūmiņš tuvākajā nākotnē vēlas noslēgt viendzimuma laulības.
Vienīgās Latvijas geju un lesbiešu atbalsta grupas vadītājs Oskars Krūmiņš tuvākajā nākotnē vēlas noslēgt viendzimuma laulības. Iespējams, ka mācītājs, kurš laulās šo pāri, būs pērn atstādinātais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) draudzes mācītājs Māris Sants.
Latvijā šādas laulības oficiāli nav iespējams reģistrēt, taču O.Krūmiņš skaidro, ka, ar draugu salaulājoties, “vēlētos viens otram apliecināt savas jūtas”.
Geji un lesbietes cer, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES), tiks atrisināts viņu aktuālākais jautājums – viendzimuma laulību legalizācija. “Problēma numur viens ir tā, ka geji un lesbietes Latvijā nevar juridiski noformēt attiecības ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām,” skaistumkonkursam “Misters Gejs Latvija 2003” veltītā preses konferencē aģentūrai LETA sacīja viens no konkursa organizatoriem, kluba “XXL” īpašnieks Ruslans Kaflevskis.
Latvijā geji var gadiem ilgi dzīvot kopā, bet, ja viens no dzīvesdraugiem iet bojā, otrs pat neskaitās viņa piederīgais, skaidro geju kluba īpašnieks. Viņš necer, ka, iestājoties ES, Latvija kļūs tik liberāla kā Nīderlande, tomēr mūsu valstī būs jāievēro seksuālo minoritāšu tiesības. Viņš cer, ka būs iespējams reģistrēt viendzimuma partnerattiecības, kam būs līdzīgas tiesiskās sekas kā reģistrētai heteroseksuālai laulībai.
O.Krūmiņš uzsver, ka, lai arī sabiedrības attieksme pret gejiem un lesbietēm paliek nemainīgi nosodoša, atbalsta grupai pusgada laikā strauji pieaudzis dalībnieku skaits. Viņš stāstīja, ka grupas pirmā sanākšana bija pirms sešiem mēnešiem 11.aprīlī, kad to apmeklēja vien deviņi atbalstītāji, savukārt šobrīd grupu apmeklē jau 56 cilvēki.
“Šis straujais palielinājums skaidrojams ar to, ka šeit ir vienīgā vieta valstī, kur cilvēks var atnākt un justies brīvs, izrunāties ar līdzīgiem cilvēkiem un saņemt atbalstu,” domā O. Krūmiņš.
“Šeit nāk gan vīrieši, gan sievietes, citi nāk jau kā pāri, citi pa vienam,” paskaidroja O.Krūmiņš, piebilstot: “Arī es šinī grupā atradu savu draugu, ar kuru vēlētos laulāties, taču tas mūsu valstī, par nožēlu, nav iespējams.” Ikdienā minoritātēm regulāri jāsaskaras ar to, ka viņus izsmej, aprunā un noniecina.
“Manu draugu, piemēram, vairākkārt ir piekāvuši par to, ka viņš ir gejs,” atklāja grupas vadītājs. Viņš uzskata, ka sabiedrībai vēl daudz jāizglītojas, jo argumenti, pēc kuriem vēl aizvien vadās, ir sen novecojuši.
“Psihologi, kuri apmeklē mūsu grupu, uzsver, ka esam normāli cilvēki. Man nevajag, lai sabiedrība ar sajūsmu mūs atbalstītu, gribam tikai vienādas tiesības un regulāri nedzirdēt nosodījumus,” skaidroja O.Krūmiņš.
Viņš arī atzina, ka lielākā daļa no homoseksuāliem jauniešiem par savu orientāciju kaunas un baidās to atklāt vecākiem, jo nevēlas vecāku nosodījumu. “Arī es ilgi vecākiem nespēju atklāt, ka esmu gejs, bet tagad vecāki zina un ir samierinājušies, ka nekad nebūšu tradicionālais dēls, man nebūs sievas un manu bērnu.”
To, kāda būs bērna seksuālā orientācija, viņaprāt, nenosaka audzināšana ģimenē. “Varu apgalvot, ka mans tēvs ir izteikts vīrietis un mamma ir izteikti sievišķīga. Nav manā ģimenē bijis nekas tāds, kas būtu bijis noteicošais, lai es izaugtu tāds, kāds esmu. Tas, ka esmu gejs, ir mana iekšējā pārliecība,” atzina O.Krūmiņš.
Šobrīd grupas biedri veido bukletu, kuru plāno izplatīt naktsklubos, augstskolās un skolās. “Mēs plānojam arī veidot oficiālu geju un lesbiešu organizāciju, jo ar katru dienu jūtam ar vien lielāku interesi par atbalsta centru,” atklāja grupas vadītājs.
