Irēna Blumberga, pensionāre
Savu 82. dzimšanas dienu svinēšu 18.novembrī, tāpēc man tā ir īpaša diena. Vienmēr novēlu laimi ne tikai sev, bet arī manai mīļajai Latvijai, kas man ir sirdij tuva. Īpaši, kad pēc astoņiem izsūtījuma gadiem Sibīrijā atbraucām mājās – mēs bijām tik laimīgi, ka esam atkal savā skaistajā Latvijā! Man bija četrpadsmit gadu, kad tikām izsūtīti no toreizējā Alūksnes rajona Annas ciema. Izsūtījumā klājās ļoti grūti. Sākumā iztikām tikai no sniega ūdens. Nekā vairāk nebija. Atceros, mana māmiņa Sibīrijā lūdzās, lai tikai nenomirstu, jo viņai tad nebūs spēka atgriezties mājās. Apsolīju, ka noteikti izturēsim un atgriezīsimies mums vissvētākajā zemē Latvijā. Šodien nesaprotu, kāpēc jaunieši un arī gados vecāki cilvēki aizbrauc projām no Latvijas, kurā mēs tā gribējām atgriezties. Latvijai šobrīd ir ļoti vajadzīga Dieva svētība, tāpēc es lūdzu to Kungu par visu Latviju, lai dod to atmodu un sapratni, ka cilvēki negrēko, bet dzīvo pēc Dieva prāta. Lai viņi vairāk parāda labestību un mīlestību, nevis raujas pēc mantas. Dažam šķiet, ja būs vara un manta, viņš būs laimīgs. Cik ilgi būsi laimīgs? Lai Latvija dzīvo vēl simtiem un tūkstošiem gadu!
Vija Grigorjeva, pensionāre
Latvijai tās dzimšanas dienā vēlu tikai mieru, mieru, mieru un vēlreiz mieru! Protams, arī labklājību valstij un tās cilvēkiem. 18.novembris man arī personīgi ir ļoti patīkama diena. Īpaši, kad sešos no rīta spēlē Latvijas valsts himnu – jūtos tā, it kā to spēlētu arī man par godu. Bija laiks, kad 18.novembri nedrīkstēja atzīmēt, tāpēc tad, kad vēl strādāju aptiekā, vienmēr šajā dienā ņēmu līdzi pasi, lai varētu pierādīt, ka tiešām esmu dzimusi šajā dienā, ka svinības nav tikai par godu valsts svētkiem. Latvija ir tik ļoti skaista zeme! Tāpēc vēlos, lai tās valdības vīri tomēr būtu kaut nedaudz godīgāki pret Latvijas tautu, jo cilvēki ir pelnījuši dzīvot labklājībā. Kopš otrās neatkarīgās brīvās Latvijas laika ir pagājuši jau divdesmit pieci gadi, bet ievērojamas izmaiņas diemžēl nav pamanāmas. Tomēr ticu, ka cilvēki reiz dzīvos labāk nekā šodien. Arī pati sev šajā dienā vēlu iekšēju mieru. To man dod mani tuvinieki, draugi un bijušie kolēģi. Visus gaidu ciemos, lai mēs visi būtu kopā mūsu Latvijā.
Sarmīte Sukure, skolotāja
18.novembris man vienmēr saistās ar dubultiem svētkiem, ar kādu deju koncertu, jo ļoti bieži šajos svētkos ir jādejo. Tā tas būs arī rītdien, kad Gulbenes kultūras centrā dejosim kopā ar lietuviešiem, igauņiem un arī Gulbenes novada māksliniekiem svētku koncertā. Es vienmēr 18.novembrī jūtos īpaši, jo tad arī apkārt ir svētki. Kad cilvēkiem nosaucu savas dzimšanas dienas datumu, tad viņi izsaucas: “O, jūs tādā datumā esat dzimusi!” Es tiešām ar to varu lepoties! Latvijai, kā to teica arī mani skolēni, vēlu neiznīkt. Latvijai palikt stiprai! Cilvēkiem mūsu mazajā, skaistajā, zaļajā valstī vēlu būt sirsnīgiem un saprotošiem, jo savstarpējā labestība un sirsnība ir būtiska, lai mēs dzīvotu labāk, lai viss izdotos!
