Vakar, 29.septembrī, pēc 13 gadiem atkārtotā izdevumā nācis klajā, iespējams, visseksīgākais latviešu mūzikas albums “Klusums starp mums”, kurā klusinātas Aivara Hermaņa dziesmas iedziedājuši Ieva Akurātere un Igo.
Vakar, 29.septembrī, pēc 13 gadiem atkārtotā izdevumā nācis klajā, iespējams, visseksīgākais latviešu mūzikas albums “Klusums starp mums”, kurā klusinātas Aivara Hermaņa dziesmas iedziedājuši Ieva Akurātere un Igo. Arī visu dziesmu tekstu autors ir Igo.
Šī skaņuplate vairāk ir pazīstama pēc dziesmām “Ar tevi” ( “Vienā taktī mana sirds, vienā taktī tava sirds…”) un “ Par klusumu” (“Dzirdi, apkārt kluss kā baltā mežā, kur nevar iebraukt autobuss…”).
Dziesmu starplaikus aizpilda Ievas un Igo intīmie dialogi, un var droši apgalvot, ka šis ir pieskaitāms pie tā saucamajiem “klausāmajiem albumiem”.
Albums iznāk sērijā “Latviešu populārās mūzikas klasika” un ir jau devītā skaņuplate, kas pārizdota kompaktdiskā. Jaunajā izdevumā jūs atradīsiet arī visu dziesmu tekstus un Daigas Mazvērsītes to laiku raksturojošos ievadvārdus.
“”Ar tevi” bija pirmā dziesma ciklā, priekšvēstnesis gaidāmajai, atturīgajiem latviešiem neierasti sirsnīgajai atmosfērai. Tās sākotnējā versija jau 1987.gadā ieskaņota Latvijas Radio un kļuva par ko līdzīgu klusai erotiskajai revolūcijai latviešu rokmūzikā (ja vārds “roks” atbilst tik klusinātai mūzikai – patiesībā kamermūzikai!). Jo līdz tam neviena dziedātāja nebija atļāvusies tik pavedinoši vaļīgu smiekliņu, kāds šajā intīmajā melodijā izdevies daudzveidīgajai Ievai Akuraterei, abiem ar Igo dziedot – “mana roka uz tavas krūts…”. Klausoties tā vien likās, ka abus esam iztraucējuši patiesas tuvības brīdī – kā īsti aktieri viņi pāris rindiņās prata uzburt īstas mīlas noskaņu, tāpēc itin bieži dziesma “Ar tevi” radiopārraidēs tika izmantota, ilustrējot smalkas, jutekliskas tēmas. Un klausoties Ievas un Igo balsu saplūsmi, pat īsti nerodas jautājums – kāpēc tieši Akurātere? Tik organiska ir šī divu izcilu personību saspēle: garīgas tuvības apdvesta ir ik melodija, rosinot atslēgties no ikdienības pelēcības un ļaujoties attiecību varavīksnes burvībai. (..) Viņš (Igo) pats gan atzīstas: “Man vajadzēja diezgan lielu drosmi, lai no jauna noklausītos šo ierakstu. Mainījies mans redzējums, un diezgan daudz ko šajā ciklā tagad darītu citādāk.” Tā ir augstas klases mākslinieka paškritika, jo mēs, klausītāji, kļūdas te nespējam saklausīt, gluži pretēji – “Klusums starp mums” šķiet unikāls tieši ar savu jauneklīgo uzdrīkstēšanos, ko briedumā neviens vairs neatļaujas. Prātā nāk uz sensenas teātra afišas lasītas lugas nosaukums – “jaunības putns ar saldo balsi”… Jā, nu tas pie mums atlido atkal, liekot atcerēties laiku bez steigas, bez naudas, bez automašīnas, toties ar sirds siltumu, jaunatklāsmes trīsām un vairs nepiedzīvotu, lielu mīlestību,” raksta D.Mazvērsīte.
