19 gadus vecais galgausnietis Alvis Svece pirms diviem gadiem, strādājot mežā, guva smagu traumu, kas liedza viņam kāju kustību. Tagad viņš guvis smagus izgulējumus, kas apdraud Alvja dzīvību.
19 gadus vecais galgausnietis Alvis Svece pirms diviem gadiem, strādājot mežā, guva smagu traumu, kas liedza viņam kāju kustību. Tagad viņš guvis smagus izgulējumus, kas apdraud Alvja dzīvību. Nepieciešams palīdzēt puisim, lai viņš varētu dzīvot.
Alvis mācījās Ērgļu arodvidusskolā par koka ēku būvju celtnieku. Vasaras brīvlaikā vēlējās strādāt un nopelnīt naudu, lai dotos ārzemju praksē uz Dāniju. Puisis pie kādas privātpersonas devās strādāt mežā. Viņam uzkrita koks, no gūtajām traumām Alvis zaudēja spēju pārvietoties. Pusgadu pavadīja Vaivaru rehabilitācijas centrā. Ārsti viņam atklāti pateikuši, ka Alvis nekad vairs nespēs staigāt. Alvis rehabilitācijas centrā sadraudzējās ar apvienību “Apeirons”, piedalījās sporta nometnē Zviedrijā.
“Tas, ka koks gāzās man virsū, bija gan mana (biju zaru vācējs), gan koka zāģētāja kļūda. Tā bija nejaušība. Tajā dienā jutos draņķīgi un iekšēji kaut ko nelāgu jutu. Bija lietains, es jutos noguris un miegains. Nemaz negribēju strādāt, bet sevi piespiedu, jo naudu vajadzēja. Tā vienkārši bija mana liktenīgā diena. Kad atguvos pēc traumas, pats jutu, ka nekad nespēšu staigāt. Es vienkārši vairs nejutu kājas. Man toreiz bija 16 gadi. Sākumā bija šoks, jo draugi nāca ciemos, bet es viņiem vairs netiku līdzi. Viņi mani mierināja, ka Vaivaros atlabšu. Tomēr tur man paziņoja pretējo. Es samierinājos. Mājās sportoju. Saņēmu visu drosmi un sapratu, ka esmu tāds pats kā visi pārējie. Tas nekas, ka sēžu invalīda ratos. Es dzīvoju un jūtos pilnvērtīgs,” optimistiski saka A. Svece.
Jūrmalas rehabilitācijas centrā Alvis sācis apgūt datoru mehāniķa – programmētāja specialitāti, viņam vēl priekšā mācības, tomēr tās sliktās veselības dēļ tagad uz laiku pārtrauktas.
Gulbenes slimnīcas ķirurgs Andrejs Mednieks, kas ārstē arī A.Sveci, apstiprina, ka Alvis guvis izgulējumus, kas spināliem slimniekiem ir raksturīgi. Tikai Alvja gadījumā tie ir ilgstoši un jau ir skāruši dziļākos audus, arī kaulaudus.
“Slimība ir hroniska un tā lēnām progresē. Lai Alvi izārstētu, jāveic sarežģīta, pat unikāla operācija, ko var veikt tikai mikroķirurgs Olafs Libermanis. Šis ārsts ir apņēmies mēģināt palīdzēt, jo pieredze šādu operāciju veikšanā ir neliela. Ja operācijas nebūs, Alvis pamazām un lēnām var arī aiziet. Viņu no mazas ilgstoši nedzīstošas brūces var piemeklēt vispārējā saindēšanās jeb sepse, nerunājot nemaz par tādiem ilgstošiem izgulējumiem, kādi ir Alvim. Operācija, iespējams, viņu paglābtu no izgulējumiem, tad būtu cerība, ka viņš varētu dzīvot ilgāk,” skaidro A.Mednieks.
“30 000 latu ir jāmaksā, ja es vēlos saglabāt abas kājas, bet 5000, ja esmu ar mieru no labās kājas atteikties. Es saprotu, ka mani vecāki vieni paši nav spējīgi man to nodrošināt. Tomēr cerība mirst pēdējā, tādēļ es ceru, ka cilvēki man palīdzēs. Es cerēšu līdz pašām beigām. Es esmu ar mieru atteikties arī no labās kājas, lai tikai es varētu iekļauties sabiedrībā un dzīvot. Vēl esmu tik jauns. Ja man būtu krietni vairāk gadu, iespējams, es pat atteiktos no operācijas. Bet man visa dzīve ir priekšā, un tieši operācija dod cerību,” saka A.Svece.
Alvja mamma Inese Svece apliecina, ka speciālisti ir devuši tikai neilgu laiku, lai veiktu operāciju.
“Kad Alvis bija mazs, jau tad viņš bija apņēmības pilns, sportoja, dejoja deju kolektīvā. Kur tik mēs neesam bijuši, lai glābtu Alvi, nu ir atlikusi pēdējā cerība,” saka I.Svece, kas strādā Galgauskas pirmsskolas izglītības iestādē.
SIA “Dzirkstele” darbinieki ir ieskaitījuši kontā 100 latus un aicina Alvja no sirds izteiktajam lūgumam atsaukties uzņēmējus un privātpersonas. Par vienu iemaksu bankā (neatkarīgi no summas) ir jāmaksā 35 santīmi, bet pastā – 20 santīmi. Ieteicams vispirms savākt lielāku naudas summu, tad ieskaitīt kontā.
Lūdz ziedot
Konts: PNS 4400958974 HA BALV22AXXX Hansabanka
Alvja Sveces personas kods: 050484 – 12569
