Pārdošana: nesagādā problēmas.
Pārdošana: nesagādā problēmas
Vairāki rajona zemnieki pievērsušies griķu audzēšanai, uzskatot, ka tā ir kultūra, kas neprasa daudz pūļu un neliek īpaši steigties pavasara sējas darbu laikā, jo griķus, salīdzinājumā ar citām lauka kultūrām, sēj un ražu novāc visvēlāk. Kopumā rajonā tos audzē vairāk nekā 20 hektāru platībā.
“Griķus šobrīd audzēju septiņu hektāru platībā. Šoruden izdevās izkult septiņas tonnas griķu, bet pagaidām vēl nezinu, kā un kam izdosies tos realizēt, tāpēc meklēšu realizācijas iespējas. Esmu uzzinājis, ka vairumtirdzniecībā griķi ir deficīts,” stāsta Stāmerienas pagasta iedzīvotājs Mārtiņš Upāns, kas griķiem sējumu platības atvēlējis tēva – Gunāra Upāna zemnieku saimniecībā “Priednieki”.
M.Upāns stāsta, ka griķus audzē, ievērojot bioloģiskās lauksaimniecības noteikumus, tāpēc raža ir ekoloģiski tīra.
“Pirms trīs gadiem iegādājos Baltkrievijā selekcionēto superelites griķu sēklu ‘Anita Belarusskaja’, jo nav plašas griķu šķirņu izvēles,” stāsta M.Upāns.
Saimnieks uzskata, ka aizvadītajā gadā iepirkuma cena griķiem sākotnēji bijusi maza. Tā palielinājusies dažas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Kāda tā būs šogad, vēl neesot zināms, tāpēc viņš nolēmis, ka griķiem atvēlēto platību pagaidām nepalielinās.
Arī citi griķu audzētāji atzīst, ka minētā šķirne neprasa regulāru miglošanu pret nezālēm, nevajag daudz minerālmēslu, tikai jāievēro augu seka. Griķus var ieart zemē arī kā zaļmēslojumu.
Rankas pagastā līdzīgā platībā griķus audzē zemnieku saimniecības “Kalnakaļvi” saimnieks Jānis Kļaviņš.
“Šobrīd griķus audzēju tikai sēklai, bet nākamajā gadā sējumu platību desmitkāršošu, jo ceru kultūrai atvēlēt 70 līdz 80 hektārus no kopējās saimniecības sējplatības – 240 hektāriem. Uzskatu, ka ar griķu realizāciju nav problēmu. No hektāra šoruden izkūlu 1,5 tonnas griķu graudu,” stāsta J.Kļaviņš.
Sākumā zemnieks griķiem atvēlējis hektāru, bet bitenieki mudinājuši platību palielināt.
“Uzskatu, ka audzēju internacionālus griķus. Lai saņemtu valsts subsīdijas, to sēklai jābūt sertificētai, bet man piešķir pusi no subsīdiju summas, jo izmantoju nesertificētu griķu sēklu,” stāsta J.Kļaviņš. Viņš atzīst, ka griķus izmanto arī kā augsnes ielabotāju, un prāto, ka griķus varētu pievienot lopbarībai.
Lizuma pagastā griķus audzē Mudīte Kaufelde, Līgo pagastā – Ojārs Dāvids. Nelieli griķu tīrumi ir arī citos rajona pagastos.
