Piedāvā: arī svaigu gaļu.
Piedāvā: arī svaigu gaļu
Gulbenes pilsētas tirgū ienācis rudens, tā apmeklētājiem piedāvājot dažādus dārzeņus, ziedus, augļus, ogas, kā arī citu lauksaimniecisko produkciju. Savukārt tirgus pārtikas veikalā pircēji labprāt iegādājas svaigu gaļu un tās izstrādājumus.
“Iedzīvotāji “Dzirkstelē” pirms dažām nedēļām izteica pārmetumus, ka pilsētā nav kur nopirkt svaigu gaļu. Ja arī esot, tad tikai sasaldēta vai tāda, kam beidzies realizācijas termiņš. Šādam uzskatam nepiekrītu, jo, piemēram, tirgus rīcībā ir apjomīgs ledusskapis, ko dēvējam par aukstuma istabu, kurā gaļa uzglabājas vienmērīgā temperatūrā,” stāsta SIA “Kalmes 5” direktore Līga Adamoviča.
Viņa stāsta, ka gaļu nefasē, ietinot pārtikas plēvē, lai pircējam radītu iespēju izvēlēto gabalu pilnībā aplūkot un izraudzīties tādu, kas patīk. Divas reizes nedēļā vai atbilstoši pieprasījumam arī biežāk, veikalam svaigu produkciju piegādā Balvu rajona zemnieku saimniecība “Līči”, kur ir sertificēta kautuve.
Gaļu labprāt iepirktu no rajona lauksaimniekiem, kas audzē cūkas, bet rajonā diemžēl nav sertificētas kautuves.
Zemnieki uzskata, ka dzīvnieku nogāde uz tuvējo sertificēto kautuvi un dažādu veterināro dokumentu ieguve maksā dārgi, tāpēc gaļas realizācija neesot ekonomiski izdevīga. L.Adamoviča pauž cerību, ka varbūt perspektīvā rajonā izdosies rast līdzekļus kautuves izveidei.
Iztop apmeklētājiem
Tirdzniecības uzņēmumā vairākkārt cilvēki interesējušies par iespējām nodot gaļu realizācijai, bet to nav atļauts pieņemt, ja nav Pārtikas un veterinārā dienesta noteikto dokumentu. Ir gadījumi, ka svaigu gaļu tirgo no automašīnas, bet par tās kvalitāti mēs atbildību neuzņemamies,” saka direktore.
Veikalā, kas savulaik dēvēts par tirgus pārtikas paviljonu, atbilstoši pircēja vēlmēm, gaļu sacērt un samaļ. To iespējams pasūtīt, iepriekš sazinoties ar veikala darbiniecēm.
“Kādreiz bijām “tirgus pārtikas paviljons”, bet nosaukumu vajadzēja mainīt, jo tas paredz iekārtot mūsdienīgu pārtikas produktu pārbaudes laboratoriju, bet tam nepieciešami līdzekļi. Ja strādājam ar preci, ko iepērkam no licencētiem pārtikas uzņēmumiem, piemēram, “Triāls”, “Ardeks” un “Revanšs”, uzskatām, ka laboratorija nav nepieciešama.
Esam domājuši arī par prasībām atbilstoša pārtikas paviljona izbūvi, bet neesam pārliecināti, ka zemnieki, kas šobrīd pārtikas produktus realizē dzīvojamo namu masīvos no personiskajiem transportlīdzekļiem, vēlēsies to darīt paviljonā. Būsim ņēmuši kredītu, ieguldījuši darbu, negūstot cerēto rezultātu,” spriež L.Adamoviča.
Viņa uzskata, ka kārtībai un tīrībai pārtikas tirdzniecības vietās jābūt, bet dažkārt Pārtikas un veterinārā dienesta noteikumi un prasības ir drakoniski.
Iecienījuši vietējos ražojumus
Uz tirgus laukuma un veikalā nopērkami arī vietējo lauksaimnieku ražojumi. Ingrīda Sebre no Daukstu pagasta stāsta, ka ir pastāvīga SIA “Kalmes” kliente, jo augu gadu piedāvā zemnieku saimniecībā izaudzēto 11 veidu dārzeņu produkciju.
Katru dienu ar meitas Dzidras zemnieku saimniecībā “Vāverītes” izaudzēto lauksaimniecības produkciju tirgojas Anna Karole no Stariem. Arī Mirdzas Razgoriņas dienas aizrit tirgū, piedāvājot un iesakot preci. Ir izzinātas pircēju vēlmes un izveidojies pastāvīgu klientu loks.
Gulbenes tirgus cilvēkiem piedāvā izvēles iespējas atbilstoši materiālajām iespējām un vēlmēm, lai azaida galdā būtu ne tikai gaļa, bet arī vitamīniem bagāti dārzeņi. Tiem, kas vēlas nobaudīt vitaminizētu sulu, šo iespēju jau šodien sagādās cidoniju audzētāji no Lejasciema pagasta. Arī tumšsarkanās dzērvenes jārauga tirgus sieviņu grozos, kas saprot, ka darbā aizņemtiem ļaudīm neatliek laiks doties uz purvu.
Ikdienā tirgus dzīvo savu, tam vien raksturīgu dzīvi, ar sarunām par izaudzēto, pircējiem, ar prieku par rudens ziediem un to, ka izdevies pārkļūt Latvijas – Lietuvas robežai, nedeklarējot Viļņas tirgū izraudzītās preces. Tomēr ir cilvēki, kam traucē tirgus laukuma sakārtotība, nojume ziedu tirgotājām un pinuma žogs.
“Nojumes sienā vienā un tajā pašā vietā tiek izlauzts caurums, bet žogs – saliekts. Pēc palīdzības esam vērsušies policijā, kas solīja brīvdienās un svētku dienās pastiprināt kontroli tirgus teritorijā, tomēr kaitnieki turpina darboties. No žoga labošanas jau esam atteikušies, jo tas ir bezcerīgi,” nobažījusies L. Adamoviča.
