Rajona pašvaldību vadītāji ir nobažījušies par valsts ceļu uzturēšanu nākotnē, uzskatot, ka vairāki ceļi īpaši rudenī un pavasarī nebūs izbraucami, bet Latvijas Autoceļu direkcijas atvēlētais finansējums ir pārāk mazs.
Rajona pašvaldību vadītāji ir nobažījušies par valsts ceļu uzturēšanu nākotnē, uzskatot, ka vairāki ceļi īpaši rudenī un pavasarī nebūs izbraucami, bet Latvijas Autoceļu direkcijas atvēlētais finansējums ir pārāk mazs, lai brauktuves sakārtotu vēlamajā kārtībā. Diemžēl cerības, ka varētu būt labāk, nedeva arī Latvijas Autoceļu direkcijas Gulbenes nodaļas vadītāja Laimoņa Aumeistara teiktais rajona pašvaldību vadītāju informatīvajā sanāksmē.
“Diemžēl valsts ceļu uzturēšanas līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ziemas sezonā nemainīsies, jo uzturēšanai atvēlētā summa arī nākamajā gadā būs tāda pati kā līdz šim. Nemainīgs ir arī to valsts ceļu uzskaitījums, kur plānots veikt remontdarbus. Reālā situācija uz pirmās un otrās šķiras valsts ceļiem būs atkarīga no laika apstākļiem,” situāciju raksturo L.Aumeistars.
No 1.oktobra ceļiniekiem sākas ziemas sezona, kas ilgst līdz 31.martam. Šogad 4.ceturksnī ceļu uzturēšanai plānots izlietot 93,8 tūkstošus, bet 2004.gada 1. ceturksnī – 102,9 tūkstošus latu. Maksimālo summu, kas būtu nepieciešama, lai varētu sakārtot valsts nozīmes ceļus, nosaukt grūti, jo brauktuvju ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai iespējams izlietot tikai 35 procentus no vajadzīgās naudas.
Traucē naudas trūkums
“Ir uzturēšanas darbi, kuru veikšanai iepriekš izsludina konkursu, kā arī periodiskās uzturēšanas darbi, kad labo atsevišķu ceļu posmu, piemēram, labojot tikai seguma virskārtu vai grants segumu. Šādiem darbiem nepieciešams ievērojami lielāks līdzekļu apjoms,” stāsta L.Aumeistars. Viņš pārliecinājies, ka šobrīd grants segums uz brauktuvēm ir neapmierinošs. Zināmā mērā to veicina ceļu planēšana, kas ir vajadzīga, lai ceļš būtu izbraucams. Piemēram, vidēji reizi nedēļā planē grants segumu uz ceļa Gulbene – Rēzekne, lai gan to vajadzētu atjaunot, bet nepietiek līdzekļu. 67 procenti rajonā ir valsts nozīmes ceļi ar grants segumu, kuru uzturēšanai augustā jau izlietoti 75 procenti no ikdienas ceļu uzturēšanai paredzētās naudas summas.
“Ja gada 2.ceturksnī valsts noteica prioritāti aizlīdzināt bedres ceļu melnajā segumā, tad 3.ceturksnī darbs vērsts grants seguma sakārtošanai. Lai gan bedres melnajā segumā aizbērām ar šķembām un granti, tomēr apzināmies, ka tas nedod tik labu rezultātu, kā vēlētos autovadītāji,” atzīst L.Aumeistars.
2004.gadā plānots remontēt 700 metru posmu uz brauktuves Sinole – Zeltiņi, kā arī divu kilometru garumā klāt melno segumu uz ceļa Gulbene – Rēzekne, sākot no Brīvības ielas līdz Palienai. L.Aumeistars ieskicē darāmo arī turpmākajiem trīs, četriem gadiem, atzīstot, ka diemžēl valsts vairāk atbalsta darbus, saistītus ar grants seguma atjaunošanu, nevis melnā seguma atjaunošanu un nomaiņu.
“Tas nozīmē, ka tuvāko pāris gadu laikā rajonā būs vairāki ceļi un to posmi, kurus ar vieglo automašīnu nebūs iespējams izbraukt,” secina Gulbenes rajona padomes priekšsēdētājs N.Stepanovs.
Problēma – krūmu izciršana
Pašvaldību vadītāji atzina, ka autobraucējiem problēmas rada krūmi, kas samazina brauktuves pārredzamību, radot avārijas situācijas. Piemēram minams ceļš Gulbene – Rēzekne, Tirza – Jaungulbene un citi.
“Krūmu izciršana ir problēma, jo traucē līdzekļu un darbaspēka trūkums, tāpēc mudinu atsaukties pagastu iedzīvotājus, kam nepieciešama malka,” aicina L.Aumeistars. Pašvaldību vadītāji norādīja, ka krūmu izciršanā brauktuvju malās atstāta pašplūsmā.
“Diemžēl 26. ceļu pārvaldes darbinieki ceļmalas atbrīvo no apauguma tur, kur iespējams sagatavot malku, bet krūmus, kas aug līkumos, atstāj, lai gan tos vajadzētu izcirst vispirms,” norāda Druvienas pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Graumanis.
Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis pauž viedokli, ka noorganizēt krūmu izciršanu ceļmalās ir maza bēda. Nepieciešama tālākās rīcības prognoze. “Uzskatu, aiz krūmu izcirtējiem ir jāseko tehnikai vai ķīmijai, jo pēc izciršanas krūmi ataug vēl ātrāk,” secina M.Raģelis.
Vēlas ass līniju
Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika norāda, ka, tuvojoties tumšajam rudens laikam, uz brauktuvēm vajadzētu iezīmēt ass līniju, bet tās malās ierīkot atstarojošus ceļa stabus. Pirms vairākiem gadiem Gulbenes rajons par to uzteikts valstī, bet šobrīd šis darbs atstāts novārtā.
“Ceļa ass līniju šobrīd paredzēts krāsot tikai uz valsts galvenajiem A 2 ceļiem, piemēram, Rīga – Smiltenes pagrieziens – Veclaicene. No Smiltenes uz Gulbeni ved 1.šķiras valsts nozīmes ceļš, bet uz šiem ceļiem krāsot ass līniju nebija paredzēts ne pērn, ne šogad, jo tam nepietiek līdzekļu. Teiktais attiecināms arī uz atstarojošo ceļa stabu izvietojumu. Lai signālstabiņus ierīkotu 1.šķiras valsts ceļiem, tad darbu apjoms jāsamazina citviet, jo ar ikdienas ceļu uzturēšanai atvēlētajiem līdzekļiem to nav iespējams paveikt. Diemžēl ikdienas ceļu uzturēšanas izdevumi palielinās, bet atvēlētā naudas summa samazinās,” skaidro L.Aumeistars.
Lizuma pašvaldības vadītājs Aldis Strads atzīst, ka ceļinieku rīcībā nav vajadzīgās tehnikas. Lai gan pagastā ir 26.ceļu pārvaldes iecirknis, daudz darāmā jāpaveic ar pašvaldības spēkiem.
“Situācija, kas saistīta ar ceļu uzturēšanu nākotnē nav “rožaina”. Iespējams, ka vietējām pašvaldībām gada sākumā jāslēdz konkrēti līgumi par darbiem, kas veicami ceļu uzturēšanā, vai jārod kāds cits risinājums,” secina N.Stepanovs. Kāds tas būs, par to šobrīd domā pašvaldības, lai atkal atgrieztos pie šī jautājuma kādā no sanāksmēm.
