SIA “Konto”, kas 1993. gadā nodibinājās pēc agroservisa uzņēmuma “Agroceltnieks” privatizācijas un strauji veidojās par vienu no lielākajām kokmateriālu pārstrādes firmām Gulbenes rajonā, 16.septembrī atskatījās uz desmit darba gadiem.
SIA “Konto”, kas 1993. gadā nodibinājās pēc agroservisa uzņēmuma “Agroceltnieks” (SCO) privatizācijas un strauji veidojās par vienu no lielākajām kokmateriālu pārstrādes firmām Gulbenes rajonā, 16.septembrī atskatījās uz desmit darba gadiem.
Tas ir pietiekams laiks, lai izvērtētu paveikto un iezīmētu nākotnes vīzijas ar noteikumu, ka tām jāpārtop realitātē. Uz sarunu aicinājām SIA “Konto” direktoru Agri Kori, kurš apliecināja, ka viņa pārliecība, ka kokmateriālu biznesam Latvijā un aiz valsts robežām ir nākotne, desmit gados nav mainījusies.
– Koks ir resurss, ar kuru Latvija var lepoties. Pretēji naftas un dabas gāzes resursiem tas nemitīgi atjaunojas, bet atjaunošanās nozīmē drošu, paliekošu un augošas perspektīvas nākotni. Desmit darbības gadi ir pierādījuši, ka koks pasaules tirgū ir pieprasīts, tāpēc nemitīgi palielinās tā eksports. Mainās un dažādojas kokmateriālu apstrāde,” saka A.Koris.
– Kur saskatāt konkurenci līdzīgu ražotņu vidū?
– Esmu pārliecināts, ka esam konkurētspējīgi ar līdzīgiem uzņēmumiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Pozitīvs fakts, ka mēs, iegādājoties jaunas tehnoloģiskās iekārtas, spējam apsteigt Eiropas valstis. Protams, es varu pirkt lētas iekārtas, tomēr izvēlos labākās, jo man ir būtiski, lai tās dotu vēlamo rezultātu un nodrošinātu kokmateriālu pārstrādes kvalitāti arī pēc desmit gadiem. Šodien konkurence līdzīgiem uzņēmumumiem nav par labāku ražošanas iekārtu iegādi, bet par to, kurš produkciju saražos lētāk. 1993. gadā darbību sākām ar dēļu zāģēšanu un nelielu gateri, bet šodien uz ārzemēm neapstrādātu koku praktiski nesūtām. Paši to protam kvalitatīvi zāģēt, kaltēt, līmēt, ēvelēt, frēzēt un pielietot vēl citas pārstrādes tehnoloģijas. Desmit gados kokmateriālam ir radies daudz pievienoto vērtību.
– Uzskatāt, ka esat iemācījušies koksni izmantot pilnībā?
– Eiropas kokmateriālu pircējs šodien izvēlas ekoloģiski dabīgu produktu, bet izvēle veicina pieprasījumu pēc kokmateriāliem. Esam iemācījušies koku simtprocentīgi izmantot. Vienīgā, kas vēl nav apgūta, ir skaņa, kas rodas koku zāģējot. Lasīju, ka zinātnieki izpētījuši, it kā šī skaņa veicinot dējību vistām. Šodien, pārstrādājot koksnes atkritumus – mizas un skaidas, spējam izgatavot ideālas kvalitātes būvmateriālus. Modernu tehnoloģiju pielietojuma rezultātā no skaidu putekļiem un līmes iespējams izgatavot mēbeles. Mēs protam ražot, tāpēc tagad galvenais ir pareizi orientēties pasaules tirgū.
Desmit gadus mēs ražojām kokmateriālu produkciju par salīdzinoši lētāku cenu, bet tā nebūs mūžīgi, lai gan mēs protam kokmateriālus lēti iegādāties un pārstrādāt, izmantojot savus un ievestos resursus. Būtībā šobrīd atrodamies ideālā situācijā, atrodoties starp Eiropas Savienību un Krieviju. Tā jāizmanto, jo koksnes resursus ievedam arī no Krievijas, protam šo valodu un tamlīdzīgi.
– Kas noteica izvēli specializēties darbam ar bērzu?
– Pirms sešiem gadiem firma galvenokārt ražoja zāģmateriālus būvniecībai un dēļus, kurus sūtīja uz Šveici. Minētajā biznesā uzņēmumam bija izstrādāta sava stratēģija, kā rīkoties tad, ja rajonā darbību izvērsīs vēl kāds kokmateriālu pārstrādes uzņēmums. Vairākus gadus pētījām un izmēģinājām dažādu kokmateriālu ražošanu, krājām pieredzi un “nolikām atvilktnē”. Apgūtas bezzaru materiālu pārstrādes iespējas un cits.
Šodien “Konto” izvērš darbu jaunā attīstības fāzē – neražo zāģmateriālus, bet strādā tikai ar bērzu, kas domāts mēbeļu sagatavju ražošanai.
Strādājot šajā biznesā, jābūt labai ožai. Laikā sapratām, ka Latvijā sevi piesaka firmas no Skandināvijas valstīm, kas galvenokārt strādā ar skujkoku, tāpēc izvēlējāmies bērzu. Nestrādājam ar lielu apjomu, jo galvenā ir produkcijas kvalitāte. Dzīve pierādīja, ka mūsu izvēle bijusi pareiza. Pakāpeniski saņēmām jaunus tirgus piedāvājumus lapu kokam. Apzināmies, ka arī bērzs nebūs mūžīgs, tāpēc vienlīdz labi varam strādāt ar Kanādas kļavu, apsi, Sibīrijas ciedru un, ja vajadzīgs, pat ar gumijkoku. Uzskatu, ka bērza pārstrādi tik pamatīgi esam apguvuši rajonā vienīgie un specializāciju saglabāsim. Iz- strādāsim vairākus projektus, lai 2004. gada otrajā pusē, iespējams, sāktu mēbeļu ražošanu. Tas nenozīmē, ka tās realizēsim individuālajiem pircējiem, bet tiem, kas tās pieprasīs vairumā. Lai ražotu mēbeles, galvenais nav iekārtas un nauda, bet stabils tirgus.
– Sadarbības partnerus rodat paši vai viņi sameklē jūs?
– “Konto” ražotā produkcija – sagataves mēbeļu ražošanai – aizceļo uz dažādām pasaules valstīm. Lielākais tirgus ir ASV, kas patērē apmēram 30 procentus no kopējā produkcijas apjoma. Sadarbības līgumi ir ar Vāciju, Itāliju, Poliju, Somiju un Zviedriju. Paraugi nosūtīti arī uz Kanādu.
Sadarbības ģeogrāfija ir plaša, bet tas nav būtiski. Ir nepieciešama stabilitāte un spēja strādāt ar vairākiem partneriem, sākotnēji līgumu parakstot uz gadu, jo tas ir pietiekams laiks, lai pārliecinātos, ka izraudzīts pareizais pircējs.
Lai bizness sekmētos, uz katra pirksta ir “jāpakar” pa vienam pircējam. Ja viens nokrīt, četri paliek. Lai gan jau sen paši mežā kokus nezāģējam, tomēr atsevišķos ražošanas ciklos pietrūkst ražošanas jaudas, tāpēc investējam līdzekļus ražošanas paplašināšanai.
Desmit gados ražošanas attīstībā esam izlietojuši 650 000 latu. Nevienu sadarbības partneri pats neesmu ārzemēs meklējis. Viņi atrod mūs, jo esam atvērta biznesa kompānija. Mūsu iekārtas un ražošanas procesi nav noslēpums.
– Kā strādājat, lai veicinātu firmas atpazīstamību?
– Mums galvenais ir klusi un mierīgi strādāt, nevis “zīmēties”. Ja iegādājamies dārgāko darbgaldu, tas nenozīmē, ka tā rīkojamies tāpēc, lai mūs ievēro. Pamatojums šādai rīcībai ir garantēt drošību rītdienai. Tāpēc necenšamies kļūt par naudas sponsoriem dažādos pasākumos, bet palīdzam ar kokmateriāliem.
Biznesā visaugstāk vērtējam uzticēšanos un godīgumu. Ja bijusi mutiska vai rakstiska vienošanās un to neizpilda, to nevaru piedot. Cenšamies būt maksimāli godīgi pret pircēju un turēt kārtībā firmu, jo tikai tad mums ir tiesības kārtību prasīt no citiem. Kārtība vajadzīga ne tikai līgumattiecībās, bet arī ikdienā.
Man nepatīk, ja cilvēki nespēj loģiski un tehniski domāt. Apzinos, ka cilvēka raksturu izmainīt ir neiespējami, tāpēc vadītājam jābūt tik gudram, lai konkrētu cilvēku noliktu viņa raksturam piemērotākajā vietā, jo tikai tad būs cerētā atdeve.
Šobrīd uzņēmumā nodarbināti 75 strādnieki, galvenokārt gulbenieši. Nedaudz mazāk par pusi ir sievietes. Arī nākotnē sievietes netiks diskriminētas, bet visu noteiks darbinieču spēja pastāvīgi pieņemt lēmumus.
– Kā veidojat uzņēmuma kolektīvu?
– Uzņēmumā jaunas darba vietas neveidojas katru dienu, tāpēc pie mums strādā kvalificēti speciālisti. Juridiski pareizi būtu, ja radusies vajadzība pēc strādnieka, zvanīt uz darba biržu, bet mēs tā nerīkojamies.
Priekšroku dodu cilvēkiem, kam ir profesionālā sagatavotība darbā ar koku. Vasarā darbā pieņemam praktikantus, bet nākotnē ceram sadarboties ar Rankas arodvidusskolu. Paši esam izaudzinājuši divus ražošanas meistarus. Nokomplektēts vidējais posms. Uzskatu, ka nav nozīmes veidot skaitliski lielu vadošo personālu, pašlaik tie ir četri cilvēki. Galvenais, lai būtu paveikts darbs.
– Jūsuprāt, biznesā jābūt nežēlīgam?
– Daudzas īpašības nevēlos pārņemt no ārzemju sadarbības partneriem. Viena no tām – pārlieks racionālisms. Piekrītu eiroskeptiķiem, kuri apgalvo, ka tagad zaudēsim savu latvisko identitāti. Vai tā notiks, būs atkarīgs no pašiem. Mūsu uzņēmums nemainīsies ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā.
Ārzemnieku bizness ir skaudrs. Tas attiecināms arī uz draudzību. Ar ārzemju biznesmeņiem varu pasēdēt bārā, izdzerot alus kausu, bet tas nenozīmē, ka tad es viņu piedāvāto izejmateriālu pirkšu dārgāk. Ir jābūt tiešam, pasakot: “Atvaino, bet šodien tava diktētā cena ir par augstu.”
Praksē bijuši vairāki kuriozi, kas ļāvuši pārliecināties par cilvēku godaprātu.
Īpaši deviņdesmito gadu sākumā uz Latviju no ārzemēm brauca pircēji ar negodīgām vēlmēm, tā rezultātā nonācām pat līdz tiesas procesam. Bija gadījumi, ka tā vietā, lai saņemtu vagonu ar bērzu, atļaujas mums nosūtīt apsi, cerot, ka neiebildīsim, bet tas nav godīgs bizness. Tāpēc ir nepieciešams pārbaudes laiks sadarbības uzsākšanai.
– Kādu jūs redzat firmu pēc desmit gadiem?
– Galvenais, lai pēc desmit gadiem firma spētu strādāt patstāvīgi un nodarbināt profesionālus kadrus.
Nedomāju, ka “Konto” vadīšu vēl pēc desmit gadiem, jo mans mērķis ir izveidot komandu, kas spēj strādāt pastāvīgi, pieņemot pārdomātus lēmumus. Es negribētu pats meklēt tirgu, bet šo pienākumu uzticēt prasmīgiem cilvēkiem. Esmu pārliecināts, ka man tas izdosies. Jau šobrīd divas nedēļas varu atrasties projām, zinot, ka ražošana neapstāsies un kvalitāte nemazināsies.
Nenoliedzu, lai vadītu ražošanu, jābūt talantam. Tas, vai ražošanas apjomu palielināsim, būs atkarīgs no cilvēkiem. Tomēr nedomāju, ka kļūsim pieckārt lielāks uzņēmums. Galvenais, kā iepriekš minēju, būs kvalitāte un uzņēmuma stabilitāte pasaules tirgū.
Pieļauju, ka izejmateriālus pirksim Ķīnā vai vēl kādā citā valstī, bet to noteiks uzticēšanās un noticēšana.
Necenšos kalt Napoleona plānus, jo ikvienu lēmumu pieņemu pēc rūpīgas faktu un situācijas analīzes. Nebaidos paust savu viedokli un uzklausīt kritiku, bet tā jāpierāda ar konkrētiem faktiem un aprēķiniem, jo pēc profesijas esmu inženieris.
Esmu eirooptimists un apzinos, ka vēlos un noteikti saņemšu Eiropas Savienības atvēlētos līdzekļus. Nesen “Dienas Biznesā” bija karikatūra, kur pie griestiem sakārti kliņģeri, bet ietekmīgas personas cenšas uzlēkt iespējami augstāk, lai kādu no tiem dabūtu sev. Piederu tiem, kas grib palēkties pirmais un visaugstāk.
***
No uzņēmuma vēstures
SIA “Konto” izveidojās 1993. gada 16. septembrī.
1998.gadā uzņēmuma ciršanas tāme – 7000 kubikmetru dažādas koksnes.
Rajonā viena no pirmajām firmām, kas sāka sadarboties ar ārzemju partneriem. Vispirms ar ungāriem, tad – dāņiem.
Viena no pirmajām firmām Latvijā, kas sāka ražot kamīnmalku eksportam.
1996.gadā izveido cehu Tirzā, kas savu darbību ir pārtraucis.
Pirmā firma Gulbenē, kas savulaik “Laukkredītā” aizņēmās 60 000 latu ar 17 procentu atmaksu gadā, lai uzbūvētu kokmateriālu kalti un ēvelēšanas cehu.
1997.gadā saņem pirmos trīs vagonus ar bērza zāģmateriāliem no Ziemeļurāliem.
Fakti
Ražotnes kopējā platība ir četri hektāri.
2003.gadā vidējais līdzekļu apgrozījums – 750 000 lati, bet 1996.gadā – 300 000 lati.
2003.gadā produkcijas realizācijas vidējā cena – 300 lati par kubikmetru. 1996.gadā – 100 lati par kubikmetru. Tas nozīmē, ka trīs reizes palielinājusies uzņēmuma pievienotā vērtība, nepalielinoties resursiem.
Par 30 procentiem palielinājusies vidējā bērza baļķa cena, kas šodien ir 26 lati.
