Ne visi Gulbenē zina, ka Viestura ielā 12, bijušajā Depo telpās jau gandrīz divus gadus darbojas mājīga pirtiņa, kurai saimnieks ir SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis”.
Ne visi Gulbenē zina, ka Viestura ielā 12, bijušajā Depo telpās jau gandrīz divus gadus darbojas mājīga pirtiņa, kurai saimnieks ir SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis”.
Es vēl atceros laikus, kad tur vēl bija tikai dušas telpas, kur pēc darba varēja noskaloties darbinieki. Bet tagad, pateicoties enerģiskajam un ar izdomu bagātajam direktoram Osvaldam Lucānam tur pastāvīgi notiek pārvērtības. Kā pēc burvju mājiena paplašināja telpas un izveidoja pirti, kur var gan nomazgāties, gan arī krietni izpērties. Tur darbojas arī duša. Šī pirts ir pievilcīga ar savu tīrību un kārtību. Patīkami arī tas, ka, lai kļūtu tīrs, nav jāstāv garās rindās. Domājot par pirti, saimnieki ir parūpējusies, lai nebūtu atkarīgi no citiem. Uzbūvēja savu katlumāju, kas dod gan karsto ūdeni, gan siltumu. Centīgie kurinātāji Jānis Miķelsons un Ilgonis Mincāns un citi seko, lai būtu gan siltums, gan sasildīts ūdens.
Šāgada vidū pirtī varēja vienlaikus mazgāties astoņi līdz desmit cilvēki, bet pirms bānīša simtgades svētkiem pirtī paplašināja un labiekārtoja telpas. Tagad tur var mazgāties 15 līdz 20 cilvēki. Katram ir prieks par padarīto, SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” grāmatvede Līga Potapova ar lepnumu stāsta, ka te ir iecerēts veikt ievērojamus darbus. Blakus pirtij veido kafejnīcu un bāru, kur pēc kārtīgas sasildīšanās varēs arī atvēsināties. Bet blakus kafejnīcai varēs paplunčāties burbuļvannā.
Dzelzceļniekiem bija un paliek laba tradīcija – noteiktība un laipnība. Šīs īpašības darbinieki arī šodien nav zaudējuši. Katrs, kas bijis pirtī kaut vienu reizi, nekad neaizmirsīs Antoņinu Titovu, kura ar smaidu sagaida katru klientu. Viņa ir tā, kas rūpējas par tīrību un kārtību pirtī. Te var redzēt, ka katrs ir patiess šīs iestādes patriots. Esmu vairākkārt novērojis, ka uz bijušo depo nāk ekskursanti un skolēni. Te var redzēt, kā izauga Gulbene. Te ar SIA “Gulbene – Alūksne bānītis” prasmīgajām rokām ir atjaunots vagons, kas līdzinās tiem vagoniem, ar kuriem uz plašo Krievijas “paradīzi” izveda Latvijas labākos dēlus un meitas. Te var kaut uz mirkli ienākt vagonā un just šausmas, ko izjuta izsūtītie.
Cilvēki domā, kā atdzīvināt reiz bijušo dzelzceļa slavu. Lai viņiem labi veicas!
