Desmit gadu jubileju nosvinējusi akciju sabiedrība “Latvijas Unibanka” un tās filiāle Gulbenē. Desmitgade bijis pietiekami ilgs laika posms, lai notiktu izaugsme.
Desmit gadu jubileju nosvinējusi akciju sabiedrība “Latvijas Unibanka” un tās filiāle Gulbenē. Desmitgade bijis pietiekami ilgs laika posms, lai notiktu izaugsme.
Sākotnēji Latvijā bija 21 Latvijas Bankas nodaļa, kas savstarpēji nebija saistītas. 1993.gada 28.septembris uzskatāms par “Latvijas Unibankas” dzimšanas dienu, jo tad reģistrēta šī akciju sabiedrība.
“Banka savā attīstībā no viena īpašnieka – valsts – privatizācijas ceļā nonāca pie apmēram 2000 īpašniekiem. Šobrīd vairāk nekā 90 procenti akciju pieder vienam īpašniekam – “Skandinavska Enskilda Banken” (SEB), kas ir viena no lielākajām Zviedrijas bankām,” saka “Latvijas Unibankas” Gulbenes filiālēs pārvaldnieks Andris Apinītis. Arī viņa darba mūžs jau desmit gadus saistīts ar “Latvijas Unibanku”.
Bankā ienākušas mūsdienu tehnoloģijas
A.Apinītis atceras, ka pirms desmit gadiem bankas Gulbenes filiālē bija tikai viens dators, bet tagad neviena bankas darbinieka ikdiena nav iedomājam bez datora. Tas ir arī saimniecības pārzinim.
“Komunikācijas ir attīstījušās. Sākotnē reizēm bija grūtības sazvanīt Rīgu. Tagad esam gandrīz neatkarīgi no SIA “Lattelekom”, jo īrējam no šā uzņēmuma sakaru līnijas. Mums ir pašiem savas automātiskās telefonu centrāles, norēķinu sakaru līnijas ir visā Latvijā. “Latvijas Unibanka” no sadrumstalotības ir izveidojusies par vienotu sistēmu. Bankā klienti savstarpējos norēķinus veic dažu sekunžu laikā uz jebkuru vietu Latvijā,” saka A.Apinītis.
Viņš atceras, ka bija laiks, kad bankas Gulbenes filiālē strādāja pat 26 darbinieki. Tagad to skaits sarucis līdz desmit. Tas iespējams tehnoloģiskā progresa un organizatorisko īpatnību dēļ. Banka ir atteikusies no vairāku darbu pildīšanas. Apsardzes un inkasācijas pakalpojumus banka pērk no citām firmām, kas profesionāli strādā šajā jomā. “Mums nav arī apkopēja un sētnieka, bet ir līgums ar firmu, kas atbild par šiem darbiem,” saka A.Apinītis.
Nauda ir drošībā, parādnieki uzskaitīti
A.Apinītis atzīst, ka naudas glabāšana bankā ir droša. Tas nav tikai pieņēmums. Par labu liecina arī tas, ka drošības pasākumi ir sertificēti. Turklāt blakus bankai ir respektabls kaimiņš – Gulbenes rajona policijas pārvalde.
“Ir bijuši gadījumi, kad signalizācija bankā ieslēdzas nejaušības dēļ, taču nekādu ārkārtēju notikumu, par laimi, nav bijis. Vienīgās nepatikšanas mēdz būt ar viltotu naudu, ko laiku pa laikam atklāj bankā. Taču arī šādi gadījumi samazinās,” saka filiāles pārvaldnieks.
A.Apinītis atzīst, ka desmit gadu laikā bankai bijusi darīšana ar parādniekiem, starp tiem – arī ļaunprātīgajiem.
“Nekas nepazūd nebūtībā. Visu atceramies, viss ir uzskaitīts. Notikuši daudzi tiesas procesi, spēkā stājušies spriedumi, kuru izpilde ir saistoša. Efektīvs pasākums ir Latvijas banku parādnieku saraksta izveide no 1.oktobra. Tagad, ja klients atnāk pēc kredīta, pārbaudām, vai viņš nav parādnieku sarakstā. Noteikumi ir strikti. Ja vairāk nekā divus mēnešus parāds ir lielāks par 100 latiem, tad klients ir iekļauts parādnieku sarakstā. Kad ir notikusi norēķināšanās, arī to fiksē. Tomēr klients joprojām ir parādnieku sarakstā,” saka A.Apinītis.
Viņš klāsta, ka “Latvijas Unibanka”, uzzinot par šāda parādnieku saraksta izveidi, sazinājās ar saviem klientiem, kas ir parādā, un informēja par jaunieviesumu. Parādnieku saraksts nav publiski pieejams, taču jebkurš cilvēks var noskaidrot, vai viņš ir šajā sarakstā. Bankas ir parakstījušas savstarpēju vienošanos par ziņu neizpaušanu. Turklāt neesot teikts, ka klients, kam kādreiz bijušas problēmas kredīta nomaksā, nekad vairs nevarēs aizņemties naudu bankā.
Algas norēķina kartes kļuvušas par ikdienu
A.Apinītis atceras, ka “Latvijas Unibanka” bija pirmā, kas Gulbenē piedāvāja jaunu pakalpojumu – algas norēķinu kartes. “Tas bija apmēram pirms četriem gadiem. Atceros, daudzi toreiz teica, ka Gulbenē tas nav vajadzīgs un mūsu pūles ir veltas. Tagad algas norēķinu kartes ir ikdiena. Daudziem klientiem ir nevis viena, bet vairākas šādas kartes. Gulbene turklāt ir unikāla tādējādi, ka pilsētā ir seši bankomāti. Uz nepilniem 10 000 iedzīvotājiem! Šaubos, vai kādā citā Latvijas pilsētā ir tik daudz bankomātu,” saka A.Apinītis.
Klienti laiku pa laikam uztraucas par algas norēķinu karšu drošību. A.Apinītis atzīst, ka arī Gulbenē ir bijuši gadījumi, kad notiek kartes piesavināšanās un nelikumīga izmantošana. Tas iespējams tad, ja PIN kods bijis viegli pieejams.
“Taču arī šajā gadījumā darbojas aizsardzības mehānismi. Diennakts laikā ar vienu karti no bankomāta var izņemt ne vairāk kā 400 latus. Bieži vien pie bankomātiem ir ierīkota videonovērošana. Turklāt jebkuras darbības ar karti fiksē. Tas nozīmē, ka ir iespējams atpazīt personu, kas nelikumīgi piesavinājusies un izmantojusi svešu norēķinu karti,” saka A.Apinītis.
Viņš pauž, ka banka sadarbojas ar policiju nelikumību atklāšanā. Taču “Latvijas Unibankas” Gulbenes filiāles pārvaldnieks uzsver, ka karte tomēr ir elektroniskais naudas maks, tātad tas jāglabā drošā vietā. A.Apinītis klāsta, ka kartes pielietojums kļūst arvien daudzveidīgāks. Šodien daudzi to izmanto, lai bankomātā norēķinātos par SIA “Lattelekom” tālruņa un mobilā telefona lietošanu.
“Domāju, ka nebūs jāgaida ilgi, līdz bankomātā varēs maksāt arī par komunālajiem pakalpojumiem. Piemēram, Rīgā jau tas notiek,” saka A.Apinītis. Viņš atzīst, ka skaidras naudas norēķini “Latvijas Unibankā” notiek galvenokārt bankomātā.
Palīdz tiem, kam tas visvairāk nepieciešams
Tradicionāli banka nodarbojas arī ar labdarību. Filiāles pārvaldniekam regulāri uz darba galda krājas iesniegumu kaudze. Taču bankai ir vairākas prioritātes. “Galvenā prioritāte ir palīdzēt tiem, kas paši sev vēl vai vairs nevar palīdzēt. Gulbenes slimnīca saņēma bankas dāvinājumu 5000 latu apmērā. Gulbenes ģimnāzija – dāvinājumu 1000 latu apmērā. Esam atbalstījuši bērnu māksliniecisko kolektīvu nokļūšanu festivālos ārzemēs,” saka A.Apinītis.
Viņš piebilst, ka banka ziedo arī “labām jaunām vai senām tradīcijām, kas jāuztur”, lai sabiedriskā, kultūras un sporta dzīve Gulbenes rajonā neiznīktu. Banka, nodarbojoties ar labdarību, protams, vēlas saņemt likumā noteiktās nodokļu atlaides. Tāpēc sadarbība notiek ar pašvaldībām vai organizācijām, ar kurām šāda veida sadarbību labdarībā paredz Finanšu ministrijas atļauja. Bankā saņemts iesniegums ar lūgumu atbalstīt konkursu “Mis un Misters Gulbene 2003”. Ja pašvaldība iesaistīties šajās attiecībās, tad banka, iespējams, lems par iespējamo atbalstu. Tāpat banka ir Latvijas basketbola līgas komandas “ASK/Buki-Gulbene” labdare.
“Komandu atbalstam ar nelielām summām tāpat kā citas bankas, uzņēmēji. “Buku” finansiālo atbalstu var panākt, rajona uzņēmējiem kopīgi sadarbojoties,” saka A.Apinītis.
