Pirms 15 gadiem – 1988.gada 8.un 9.oktobrī, Rīgā Politiskās izglītības namā notika Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress, kurā pulcējās vairāk nekā 1000 delegātu. Šo dienu notikumus jau 15 gadus glabā Latvijas vēsture un cilvēku atmiņa.
Pirms 15 gadiem – 1988.gada 8.un 9.oktobrī, Rīgā Politiskās izglītības namā notika Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress, kurā pulcējās vairāk nekā 1000 delegātu. Šo dienu notikumus jau 15 gadus glabā Latvijas vēsture un cilvēku atmiņa.
“Tas bija laiks, raksturots ar vienotiem mērķiem un ideāliem, ar sarkanbaltsarkaniem karogiem, pirmo tautfrontiešu nodaļu grupu izveidi pilsētās un pagastos. Tas bija laiks, kam nebija svešas bailes un neziņa, jo bija spēki, kas draudēja iznīcināt latviešu tautas vissvētāko vēlmi pēc brīvas un neatkarīgas valsts,” atceras Latvijas Tautas frontes Galgauskas atbalsta grupas dibinātāja un vadītāja Austra Karole.
Tautfrontiešu kustība Latvijā aptvēra 230 000 cilvēku un kļuva par visplašāko tautas kustību Latvijā. Ir daudz cilvēku, kuru atmiņās joprojām skan Ievas Akurāteres 1988.gadā Mežaparkā dziedātā “Palīdzi Dievs, palīdzi Dievs, visai latviešu tautai!”
Arī Latvijas Tautas frontes 15.gadu jubilejas svinībās pie Brīvības pieminekļa Rīgā, atkal skanēja dziesmas un ziediem rokās pulcējās vairāk nekā 3000 tautfrontieši. Cilvēku atmiņās atdzima nacionālais lepnums. Galgauskas pagastā ideju par Tautas frontes atbalsta grupas izveidi izteica Galgauskas pamatskolas pedagogi.
– Atsaucība bija liela?
– Par Tautas frontes atbalsta grupas izveidi Galgauskas pagastā sākām domāt jau 1988.gada maijā. Skolas organizētajās Dzejas dienās, kas notika Galgauskas kultūras namā, piedalījās dzejnieks Andris Jakubāns. Pēc pasākuma oficiālās daļas pie kafijas tases viņš stāstīja, ka Tautas frontes kustība ir sākusies Igaunijā. Tas mums – nelielai cilvēku grupai – deva ierosmi, bet sākās vasara un atvaļinājumi. Septembrī skolā notika pedagoģiskās padomes sēde. Izteicu priekšlikumu, ka pagastā vajadzētu organizēt atbalsta grupu. Atsaucība bija liela. Visi aizrautīgi klausījāmies informāciju par aktivitātēm Rīgā un Mežaparkā. 1988.gada 27.oktobrī pagastā notika plaša Tautas frontes atbalsta grupas dibināšanas sapulce, pulcējot apmēram 100 cilvēkus. Pasākumā piedalījās Pēteris Liepa no Gulbenes. Skandējām dzeju un dziedājām. Galgauskas pagasta Tautas frontes atbalsta grupā piereģistrējās 70 cilvēki. Pamazām izvērsām darbību dažādās jomās
– Tas bija garīga pacēluma laiks?
– Visaktīvāk darbojāmies kultūras jomā. Cilvēkos valdīja garīgs pacēlums. Īpaši vecākās paaudzes ļaudis loloja cerības, ka Latvija atkal atgūs neatkarību, kļūs patstāvīgāka, uzlabosies dzīves līmenis, būs iespējams veiksmīgāk saimniekot. Atceros, kā Tirzas luterāņu baznīcā iesvētījām Tautas frontes Galgauskas grupas karogu. No kādreizējās padomju armijas Galgauskas kara bāzes vīri atveda karoga mastu, ko ierīkojām pie kultūras nama un svinīgi pacēlām karogu. Karoga iesvētīšana un pacelšana notika 14.jūnijā, tāpēc godinājām arī politiski represēto piemiņu. Spēlēja pūtēju orķestris “Degsme” Donāta Veikšāna vadībā.
Atceros, ka atmiņu pēcpusdienā par ģimenes izvešanu 1941.gada 25.martā stāstīja Zeltīte Krēmere, runāja arī 1949. gadā izsūtītie. Ar Tautas frontes iniciatīvu atklājām arī kordiriģenta Haralda Medņa dzimto mājvietu. Gatavojāmies piedalīties pirmajā Baltijas ceļā, bet nenokļuvām līdz mērķim, jo salūza autobuss, toties bijām kopā ar visiem liesmojošajā Baltijas ceļā. Visi bijām spēka un enerģijas pārpilni, jo mūs spārnoja cerība. Ne jau es viena varēju kaut ko mainīt. Aktivitātēs iesaistījās daudzas patriotiski noskaņotas ģimenes.
– Vadījāt ne tikai Galgauskas nodaļu?
– Esmu piedalījusies divos Latvijas Tautas frontes kongresos. Biju ievēlēta Tautas frontes domē Rīgā un piedalījos tās sanāksmēs. Neilgi pirms Tautas frontes likvidācijas Latvijā vadīju arī Gulbenes rajona Tautas frontes nodaļu. Darīju visu, lai likvidācijas process noritētu ar godu.
– Izteikumos iezagās neuzticība?
– Tā bija. Sākās uzskatu šķelšanās un neuzticības izteikšana. Nostiprinājās pārliecība, ka kustība nenotiek vēlamajā virzienā, varbūt tāpēc daudzas toreizējās ieceres nav piepildījušās. Par to liecina cilvēku sociālie dzīves apstākļi, bezdarbs, sākotnējā privatizācija, ko pamatoti dēvējam par “prihvatizāciju”. Neskaidrību periodu daudzi izmantoja, lai iedzīvotos uz pārējo rēķina. Kļūda bija tā, ka cilvēkos sakņojās neuzticība un daļa sāka attālināties no Tautas frontes idejām, to piepildījumu meklējot citās partijās.
– Jūsuprāt, mēs atkal spētu būt tikpat aktīvi un vienoti kā Baltijas ceļā ?
– Vērojot Tautas frontes 15 gadu jubilejas pasākuma tiešraidi pie Brīvības pieminekļa, domāju, ka lielākā daļa latviešu tautas vajadzības aicināti atkal būtu vienoti. Iespējams, ka būtu atkritēji – cilvēki, kas vīlušiestik ļoti, ka nespēj cerīgi skatīties nākotnē. Personīgi es nenožēloju neko un uzskatu, ka esmu rīkojusies pareizi. Mums izdevās realizēt Dziesmotās revolūcijas idejas. Darbība Tautas frontē ir neaizmirstams ieguvums visam mūžam, jo bija izdevība tikties ar cilvēkiem, kurus ikdienā nekad nebūtu uzrunājusi.
– Cik informēta par šo vēstures posmu ir jaunā paaudze?
– Tautas frontes laiks jauniešiem, kas vēl nebija dzimuši vai bija mazi, šķiet tāls un nenozīmīgs. Kad vaicāju, cik televīzijā sekojuši tiešraidei no Brīvības pieminekļa, tādu diemžēl bija maz. Iespējams, ka arī ģimenes vairs neizjūt toreizējo Tautas frontes gaisotni, varbūt daudzi ir vīlušies ideālos. Manuprāt, vēstures mācības programmās atmodas laika notikumi varētu būt ietverti plašāk.
Atmiņā glabāju daudzas spilgtas personības, piemēram, Veru Gribaču, Daini Īvānu. Imantu Ziedoni, Jāni Peteru un citus. Rajonā pagastu grupu vienošanā daudz paveica rajona Tautas frontes nodaļas koordinatore Gaida Limmane.
– Jūsu novēlējums domubiedriem?
– Arvien mīlēt savu tēvzemi Latviju, domāt par tautu, nevis tikai par sevi. Ja mēs paši pratīsim cienīt Latviju, mūs cienīs citas arī citas valstis.
***
Fakti
1988.gada 13.decembrī Latvijas Tautas frontes Gulbenes rajona nodaļas valdes sēdē 34 grupu pārstāvji reprezentē 1500 Tautas frontes biedrus.
1988.gada 24.decembrī atsaucoties Tautas frontes rajona nodaļas valdes ierosinājumam, virs rajona bibliotēkas paceļ sarkanbaltsarkano karogu. To atbalsta rajona un pilsētas vadība.
