Lai komentētu 9.oktobra “Dzirkstelē” publicēto rakstu “Teorētiski arī pele var būt slima ar trakumsērgu”, laikrakstam piezvanīja Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis.
Lai komentētu 9.oktobra “Dzirkstelē” publicēto rakstu “Teorētiski arī pele var būt slima ar trakumsērgu”, laikrakstam piezvanīja Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis.
Viņš gribēja papildināt jau rakstīto ar būtisku informāciju.
“Meža dzīvniekus ir tiesības iegūt tikai likumīgi – medībās. Uz ceļa sabraukts meža dzīvnieks nav nomedīts. Likums nosaka, ka par notikušo ir jāziņo Valsts meža dienesta amatpersonām – jāvēršas tuvākajā mežniecībā. Tad raksta aktu, pēc tam Pārtikas un veterinārais dienests konstatē, vai sabrauktais dzīvnieks ir lietojams pārtikā. Bet, ja autovadītājs rīkojas nelikumīgi, piesavinās sabraukto dzīvnieku, par to nepaziņojot Valsts meža dienestam, tad, uzzinot par notikušo, no vainīgā var piedzīt administratīvu sodu līdz 250 latiem – par nelikumīgu medību produkcijas iegūšanu,” saka A.Caunītis. Viņš pauž, ka būtu žēl, ja kāds autovadītājs iekultos nepatikšanās tikai likuma nezināšanas dēļ.
Gulbenes virsmežniecības speciālists Pēteris Zožs piebilst, ka autovadītājam, kas nepaziņo par notriekto dzīvnieku un to piesavinās, var likt samaksāt arī valstij nodarīto zaudējumu par medījamā dzīvnieka zaudējumu. Atkarībā no dzīvnieka sugas, aprēķinātie zaudējumi var būt no 200 līdz 500 latiem. Visdārgāk jāmaksā par sabrauktu un valstij “nozagtu” alni. Normatīvajos aktos gan neesot norādīta zaķa vērtība. Tātad, ja atklājas, ka šoferis sabraucis garausi un to apēdis, būs jāmaksā administratīvais sods, bet nebūs jāatlīdzina valsts medību saimniecībai nodarītie zaudējumi.
“Ja meža dzīvnieku nomedī oficiālās medībās, tad to iegūst likumīgā ceļā. Sabraukts dzīvnieks pieder valstij, jo tad ir iegūts nelikumīgā ceļā. Tā var būt stirna, mežacūka, alnis vai zaķis,” saka P.Zožs. Viņš uzsver, ka likums neparedz tādu situāciju, ka autovadītājs piesavinās sabrauktu meža dzīvnieku.
