Katram gadalaikam ir savs skaistums, arī rudenim. Lai izbaudītu šo skaistumu, 4.oktobrī daudzi Latgaliešu kluba biedri devās uz Limbažu pusi, lai apskatītu “Vidzemes pērles”, dažas no Latvijas skaistākajām pilīm.
Katram gadalaikam ir savs skaistums, arī rudenim. Lai izbaudītu šo skaistumu, 4.oktobrī daudzi Latgaliešu kluba biedri devās uz Limbažu pusi, lai apskatītu “Vidzemes pērles”, dažas no Latvijas skaistākajām pilīm.
Pirmā, kas mūs apbūra ar savu greznumu, bija Bīriņu pils, kuras agrākais nosaukums bija “Koldeselli” (smilšu kalns). Vēlāk šo vietu pārdēvēja par Bīriņiem, tā godinot drošsirdīgo grāfu Johanu Biringu, kas ar savu karapulku 13.gadsimtā sakāva Ivana Bargā karapulkus. Pēc gadiem Bīriņu pils ar visiem īpašumiem pārgāja grāfa Melina īpašumā. Viņš bija tas, kurš pirmais Baltijā atcēla dzimtbūšanu. Majestātiskā Bīriņu pils ir ievērojama ar neogotikas un pusloka stila apvienojumu arhitektūrā un balkoniem, kas rotā ozolkoka kāpnes pils vestibilā, ar plašu un greznu svētku zāli otrajā stāvā. No trešā stāva balkona varēja vērot skaisto apkārtni un varenās pils kāpnes, kādu nav visās Baltijas valstīs. Bija silta un saulaina diena, tāpēc varēja pastaigāties pa romantisko parku, izjust šo skaistumu, ko veidojušas cilvēku rokas. Te dīķos var braukt ar laivām. Var vizināties ar ponijiem. Šos jaukos “maizes zirdziņus” daudzi noglāstīja, apmeklējot stalli. Atpakaļceļā uz autobusu klusumā pastāvējām pie barona kapenēm, kur atdusas tie cilvēki, kas nākamajām paaudzēm atstāja skaistumu.
Meklējot daiļo “meldermeitiņu”, iegājām arī vecajās dzirnavās, kuras vēl šodien maļ. Taču, ak vai! Daiļā meldermeitiņa mūs sagaidīja kā bufetes vadītāja, piedāvājot garšīgus pīrādziņus un atspirdzinošus dzērienus.
Tālāk ceļš aizritināja uz skaisto Igates pili. Lepna uz skaista, saules apspīdēta tā mūs sagaidīja ar tīri uzkoptu apkārtni un parku. Skaistais rožu dārzs pils otrajā pusē bija tik burvīgs, ka to visu gribējās paņemt līdzi.
Sekoja neliels skrējiens pa Limbažu novadu, kuru vēl pirms Kristus dzimšanas apdzīvoja lībieši, un klāt jau Limbaži. Tā ir pilsēta, kam pamati likti 13.gadsimtā. Šajā pilsētā reiz bija uzcelta Rīgas rātes jaunā pils. Par senatni vēl atgādina vecās pilsdrupas. Visi atdevām godu, stāvot pie pieminekļa Baumaņu Kārlim, tur klusi nodziedājām mūsu valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”.
Limbažu muzejs, ko apmeklējām, mums atklāja daudzus novada noslēpumus. Te ar roku varējām pieskarties aktierim Eduardam Pāvulam un Raimondam Paulam, kas veidoti no vaska.
Kad saule jau svērās uz vakara pusi, devāmies uz Straupi, kur drošsirdīgajiem bija iespēja doties pazemē un brīnīties par apakšzemes ezeriņu. Bijām arī pie Straupes leģendārās pils. Ar lielu interesi apskatījām Straupes seno baznīcu un Baltijā vienīgo zvanu torni, kas celts no koka.
Pa ceļam uz Gulbeni vēl piestājām Gaujas gleznainajos krastos. Ieelpojām meža tīro gaisu un jautras dziesmas skandinādami, devāmies mājās. Visi bija vienisprātis, ka šis skaistais ceļojums atmiņā ieņems goda vietu.
