Oktobris esot dīvains mēnesis. Latvijā tad satiekoties vai visi gadalaiki – ir gan silts, pat pērkona negaiss, te atkal strauji auksts, slapjdraņķis un pat sniegs.
Oktobris esot dīvains mēnesis. Latvijā tad satiekoties vai visi gadalaiki – ir gan silts, pat pērkona negaiss, te atkal strauji auksts, slapjdraņķis un pat sniegs. Un tā arī ir – par spīti visām negācijām, kas saistītas ar aukstā, lietainā un dubļainā laika atnākšanu – depresiju, skumju noskaņojumu, ar izdevumiem apkurei vai biezāku virsdrēbju iegādei – viens jaukums oktobrim noteikti ir. Brīnišķīgs lapkritis! Citu gadu nudien lapu nobiršanu tā īsti pat nepamanīju. Pārāk ātri laikam vējš tās bija notraucis vai robeža starp rudeni un ziemu bijusi pārāk īsa. Tādēļ patīkami atzīt, ka rudens var dzīvi darīt arī krāsaināku kaut vai ar lapu zeltu!
Interesanti, ka oktobrī tāpat kā dabā dīvaini notikumi norit arī cilvēku dzīvē. Īsti krāsains, drīzāk pat ugunīgs, šis laiks ir mūsu Saeimā. Premjera vārdi, kas Saeimas sēdē, diskutējot par budžetu, lika apklust opozīcijai, pilnīgi satricināja sabiedrību, jo otrā dienā par to runāja gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs, vieni aizstāvot Repši, no otras citi saucot par pilnīgu neprašu. Daži visā vainoja medijus, kas atļāvās to parādīt visai latviešu tautai. Jebkurā gadījumā vispozitīvākais, manuprāt, ir, ka premjers tajā brīdi bija vienkārši patiess. Cik reti to var vērot ne tikai Saeimā!
Nedaudz krāsainākas šīs oktobra dienas solās kļūt pensionāriem, kuri cerēto pensijas palielinājumu var sagaidīt jau šajā gadā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, līdz ar to minimālo pensiju palielināšana bija paredzēta tikai no nākamā gada janvāra, bet, pateicoties labklājības ministres aktivitātēm, to var gaidīt jau šogad, ja Saeima domās tāpat. Jāatzīst, ka tieši Labklājības ministrijas un arī Ārlietu ministrijas aktivitātes jūtam visvairāk, par tām laikraksts tiek informēts regulāri. Kas notiek citās ministrijās, grūti teikt. Var būt tiek uzskatīts: jo mazāk zina, jo labāk.
Šis laiks nenoliedzami skumjš ir Alvim – puisim, kam lūdzām palīdzēt, jo viņam nepieciešama steidzama operācija. Lai arī vajadzīgā naudiņa vēl nav savākta, cilvēku atsaucība ir, un tas arī saprotami, jo tik smaga nelaime neatstāj vienaldzīgu. Tomēr laiks ir nežēlīgs un brīnumi arī diemžēl nenotiek. Alvja veselības stāvoklis pasliktinās. Viņam nav iespēju jebkad staigāt, tad dosim viņam cerību dzīvot! Palīdzēsim, ļausim atvērties sirdīm, kaut arī vēl nav Ziemassvētki!
