Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē trešdien, 22.februārī,
Gulbenē apmeklēja 1941.gada augustā Litenē, Sitas silā, nogalināto
ebreju un romu tautības pārstāvju masu kapa vietu.
Vēstniece
noklausījās Jāņa Zvaigznes, vietējā novadpētnieka, stāstījumu par baiso
notikumu un pierakstītajām veco liteniešu atmiņām. Tiek uzskatīts, ka
Otrā pasaules kara laikā Sitas sila zemē guldīti aptuveni 200 genocīda
upuri – Vidzemes mazpilsētu ebreji un romi. Tajā skaitā pat zīdaiņi.
J.Zvaigzne L. Bar-Sadē teica, ka šajā noziegumā ir grūti izvērtēt un
“sadalīt vainu starp vāciešiem un latviešu līdzdarboņiem”.
J.Zvaigzne
savā grāmatā “Kas ir Litene?” (“Vītola izdevniecība”, 2006.gads)
pētījis vēstures avotus un vācis liecības par to, kā 1941.gadā Litenē no
Rīgas ieripojis zīmīgais Zviedrijā ražotais “zilais autobuss”, kas
vedis Viktora Arāja komandas šāvējvienību – apmēram 40 cilvēkus ar
šautenēm. Nāvei nolemtie ebreji, kas turēti muižas magazīnas un rijas
ēkās, pēc tam pārvesti uz tautas namu, no kura grupās pa 40 cilvēkiem
kājām dzīti no Pededzes tilta līdz nošaušanas vietai Sitas silā. Pirms
nošaušanas ebrejiem atņemtas labākās drēbes, apavi, vērtslietas, ja
kādam to nebijis, cilvēki sisti, pēc tam viņus “pa grupām dzina uz
bedri, nostādīja uz malas un apšāva ar ložmetēju un šauteņu zalvēm, pēc
katras zalves pie bedres piegāja daži ar pistolēm un raidīja bedrē vēl
atsevišķus šāvienus”.
Pēc slaktiņa esot bijusi balle Litenes pilī. Kādas
liteniešu dzimtas atmiņās ir nostāsts par vietējo iedzīvotāju, kura tur
pavērusi durvis un starp ballētājiem redzējusi arī dažu labu pagasta
iedzīvotāju. Notikusi dzeršana un dziedāšana vai drīzāk aurošana gan
vācu, gan latviešu valodā. Ir ziņas, ka šāvējiem samaksāts par darbu ar
40 pudelēm šņabja. Vispār šajā netīrajā darbā, kā norāda J.Zvaigzne,
skaitlim 40 bijusi liktenīga loma.
J.Zvaigzne arī pastāstīja, ka
līdzīgas Otrā pasaules kara laikā nogalināto ebreju masu kapu vietas ir
arī Alūksnes, Valmieras un Madonas pusē, taču Litenē – skaitliski
lielākā.
Vēstniece vērīgi klausījās visu, kas viņai tika pārtulkots
angliski, un neizrādīja emocijas. Nogalināto upuru piemiņas vietā viņa
pavaicāja, kurš ir parūpējies par sakopšanu, par piemiņas iemūžināšanu,
par informācijas izvietošanu. Viņai tika atbildēts, ka to darījis
pagasts. Tā patiešām ir. Piemiņas akmens uzstādīts padomju gados,
informatīvais stends izvietots jau atjaunotās brīvvalsts laikā. Vienīgā
nepilnība – nogriežoties uz Sitas silu, šobrīd nav nekādas informatīvas
zīmes vai norādes par to, kur meklējama Otrajā pasaules karā nogalināto
ebreju masu kapa vieta.
Vēstniece Gulbenes novadā trešdien un
ceturtdien apmeklēja arī Jaungulbenes, Litenes, Stāmerienas un Lizuma
pagastu, ielūkojās Gulbenes novada valsts ģimnāzijā un Lizuma
“Dimdiņos”. Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Igaviņa
“Dzirkstelei” saka, ka vēstniece interesējās ne tikai par savu tautiešu
skarbo likteni, kas viņus Litenē piemeklēja Otrajā pasaules karā, bet
arī par mūsdienu dzīvi Gulbenes novadā. “Viņa teica, ka vēlas redzēt
Latvijas dzīvi ārpus Rīgas. Priecājās, ka pie mums dzīve kūsā. Jautāja
par mūsu sadzīvi. Vienojāmies par to, ka sadarbībā ar mūsu muzeju varētu
tikt sarīkota kāda izstāde,” stāsta J.Igaviņa.
