Svētku gaidās “Tālavas ķēniņa alus” darītavā Lizuma pagastā palielinās pieprasījums

Lustīgo Līgosvētku galds nav iedomājas bez garda siera un alus. Pirms svētkiem “Dzirkstelei” bija iespēja viesoties “Tālavas ķēniņa alus” darītavā Lizuma pagasta “Kāmiešos”. Šis alus ir īpašs ar to, ka uzsvars joprojām tiek likts tieši uz latviskajām alus darīšanas tradīcijām.
“Tālavas ķēniņa alus” ir roku darbs. Arī “Dzirkstele” pārliecinājās, ka alus rūgst vaļējos ozolkoka kubulos, kas arī ir roku darbs, ne mazāk kā mēnesi izturēts nogatavinot un nav ne pasterizēts, ne filtrēts, ne arī mākslīgi gāzēts. Misa tiek vārīta ar malku kurināmā katlā. “Mūsu ražotais alus ir tradicionālais latviešu alus. Kad sākām ražošanu, bija doma par mājas garšu radīšanu, ieturēt latviešu tradīcijas,” saka uzņēmuma izpilddirektore Ilze Kamarūte.

Šis laiks ir viens liels izaicinājums

Alus ražotnes telpa iekārtotas no lieliem laukakmeņiem savulaik mūrētā saimniecības ēkā. Biezais mūris palīdz nodrošināt darītavas telpās vienmērīgu gaisa temperatūru, kas alus darīšanas procesā ir ļoti būtiska. Šobrīd uzņēmums cenšas atgūties pēc Covid-19 pandēmijas. “Kad sākās Covid-19 laiks, mums kā ar nazi momentā nogrieza,” atminas Ilze.
Viens no lielveikaliem pārtrauca ņemt viņu ražoto produkciju. Nebija iespējas tirgot savu ražoto produkciju pilsētu svētkos, pasākumos. Daudzi pārgāja uz attālinātu iepirkšanos. “Mēģinājām tirgot internetveikalā, bet kaut kā nesanāca. Cilvēki laikam ļoti skatās uz cenu, un mēs nevaram saražot lētu produktu ar roku darbu. Covid-19 laikā tika zaudēti klienti,” stāsta Ilze.
Pandēmijas laiks likās visgrūtākais, bet tad tagad, ņemot vērā situāciju Ukrainā, energoresursu cenas, nav jau kļuvis vieglāk. Uzņēmums izejvielas iepērk. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Ilze atzīst, ka produkts paliks stipri dārgāks. Gandrīz katru mēnesi, piemēram, iesala ražotāji paziņo par cenu paaugstināšanu, un par milzīgu problēmu ir kļuvušas pudeles, kas līdz šim tika ražotas Baltkrievijā un Krievijā.
“Par to jau arī citas alus darītavas cēla trauksmi. Pagaidām mēs vēl pie tām tiekam, bet, protams, par citu cenu. Plus vēl liels izaicinājums ir jaunā depozīta sistēma. Mums tas visu sadārdzina. Covid-19, energoresursi, jaunā depozīta sistēma, ģeopolitiskā situācija – tas viss kopā. Jā, ir tā, ka brīžiem rokas nolaižas, bet ir projektu saistības, kas liek darīt. Kredīti ir jāatdod. Šis periods, kopš sākām ražošanu un dibinājām uzņēmumu, ir vissmagākais. Viss sakrita reizē. Skatīsimies, kā būs tālāk. Tagad ir Jāņu laiks, visi jau priecīgi un darbojas. Viss notiek, bet kas būs rudenī, to nezinām,” saka Ilze.
Viņa cer pārdzīvot šo grūto izaicinājuma laiku. Nākotnē ir doma jau par jaunu šķirni, kurai pat tapis nosaukums, bet to viņa neatklāj. “Arī alus biznesā ir bijusi tiesāšanās par nosaukumiem,” smaida Ilze un piebilst, ka ir jādomā par jaunām šķirnēm vai arī stabilu produktu un kvalitāti, jo Latvijā ir tādi piemēri, kas gadiem ražo vienu un to pašu alu.

Viss saražotais – jau aizrunāts

Pieprasījums pēc alus pirmssvētku un svētku laikā palielinās. Viss saražotais alus, ko arī “Dzirkstele” redzēja alus darītavā, jau bija aizrunāts. “Ir tā, ka uz Jāņiem ir jādomā, pietiks vai nepietiks un kādam arī jāatsaka. Mums daudz alus paņem uzņēmumi korporatīvajām dāvanām. Ir viens ļoti liels ilggadējs klients. Tas ir pamats, stabilitāte, par to esam priecīgi. Klienti gan paši mūs atrod, gan mēs meklējam. Ir dažādi. Un to mēs darām saviem spēkiem, mums nav tādas mārketinga komandas kā lielajām alus darītavām. Dodamies arī izbraukumos, un tas ir darbs sestdien, svētdien. Bet ar alu nav tik vienkārši izbraukumos, tas ir fiziski smags darbs. Izbraukumos ir izlejamais alus. Un izlejamais alus noteikti garšo citādāk nekā pudelē. Pieprasījums izbraukumos ir ļoti atkarīgs no laika apstākļiem. Ja ir slikti laika apstākļi, nepārdodam neko, un ir bijis tā, ka jābrauc vēl pakaļ, jo iztirgo visu. Vidējo neesam rēķinājuši. Reizēm ir necerēti labi un reizēm nekā,” stāsta Ilze.
Alus cienītājiem nobaudīt “Tālavas ķēniņa alu” būs iespēja Gulbenē, 22. un 23.jūnijā. Uzņēmumam ir arī sadarbība ir ar kafejnīcu “Gardums” Gulbenē, un protams, alus ir nopērkams arī Lizumā, kā arī atrodams vēl citos veikalos. Ilze atzīst, ieraudzīt veikalu plauktos savu saražoto produktu ir patīkami, jo tas nav tik vienkārši tikt ar savu produkciju lielveikala ķēdēs. “Piemēram, ar “Rimi” mums ir ilga sadarbība. Varbūt sākumā konkurence nebija tik liela. Bet nav ko noliegt, viņi jau degustē un novērtē to. “Maximā” varēja just, ka tur cenai ir lielāka nozīme. Sadarbība ar veikaliem ir diezgan sarežģīta, jo katram ir savi noteikumi, prasības derīguma termiņiem. Pa šiem gadiem derīguma termiņu no 20 dienām tagad esam palielinājuši līdz pat 60 un vairāk dienām. Tas arī tādā eksperimentālā kārtā. Jo, ja alus stāv daudz maz normālos apstākļos, vēsumā, ir labs, bet, ja glabā nepiemērotos apstākļos, tad tas mēdz arī skābt,” skaidro Ilze.

Liela nozīme – alus nosaukumam

Šobrīd uzņēmums ražo četras alus šķirnes. Jaunākā šķirne ir “Ūsiņš”, kura izveidota pirms Covid-19 laika. Tā ir sarkanā alus šķirne. Par jaunāko no šķirnēm Ilze stāsta, ka bija bija doma darināt krāsas ziņā atšķirīgu alu. “Tam ir sarkanīga nokrāsa. Skaista. Sarkanais alus cilvēkiem parasti saistās ar ogām, bet mūsējais nav ar ogām, bet gan ar sarkaniem iesaliem, kā arī mēģinājām vairāk eksperimentēt ar apiņiem,” stāsta Ilze.
“Vilkaču alus” ir tumšāks, stiprāks, ar nedaudz saldenu, iesala garšu. “Pērkona alus” ir ar vidēju apiņu rūgtumu. “Alus, ko var iedzert pēc pirts,” saka Ilze. “Gaišā vasara” ir gaišais alus ar saldenu un izteiksmīgu apiņu rūgtumu. “Pa šiem gadiem esam sapratuši, ka mūsu balanss ir šīs četras šķirnes. Normāli mēs nedēļā saražojam 800 litrus. Augstākais mūsu punkts bija, kad pavasaros mēs saražojām divas porcijas, proti, 2×800, bet vairāk mēs fiziski šeit nevaram,” stāsta Ilze.
Viņa arī ir pārliecinājusies, ka liela un svarīga nozīme ir labskanīgam nosaukumam. “Nosaukumus domājam kopā. Par “Ūsiņu” pat tika izsludināts konkurss radu starpā. Bija mums “Saviešu alus”. Nosaukums – skaists. Beigās izbraukumos konstatējam, ka pircēji izlasa nevis “Saviešu alus”, bet gan “Sieviešu alus”, un tad nezin kāpēc “Sieviešu alu” vairs tā neviens negrib dzert. Pat iedomāties reizēm nevar, kādas cilvēkiem būs asociācijas ar nosaukumu. Domāju, ka jebkurā biznesā ir šādi kuriozi. Nosaukumam ir liela nozīme. Ja nosaukums ir veiksmīgs, tad mēs pie tā cenšamies turēties,” stāsta Ilze.
Lai arī tagad pilnā sparā rit tūrisma sezona un ir vietējie uzņēmumi, kas labprāt uzņem tūristu grupas, Ilze uz to raugās piesardzīgi. Viena lieta esot tā, ka ražošana notiek privātā mājā un ir jārēķinās arī ar citiem ģimenes locekļiem, kuri nav alus biznesā. Bet tas būtu mazākais. “Arī tūrismam ir savas prasības, ir jābūt, piemēram, tualetēm, līdz ar to mums nav tādas kapacitātes. Tad mums vajadzētu vēl darbiniekus, kas tad pievēršas tikai tūrismam. Mums, kas darina alu, vēl uzņemt tūristus, nav tāda laika, svarīga ir arī tīrība un higiēna,” uzsver Ilze.
Piemēram, rūgšanas procesā neviens alus darītavā netiek ielaists. Viena no viņu rūgtajām pieredzēm – viss rūgst, atbrauc uz Jāņiem draugi, un tiek ielaisti alus darītavā, bet tad pēc Jāņiem, tas jau rūgstot mucā, izrādās ir saskābis. “Pieredze mums šajā laikā ir uzkrāta. Esam piesardzīgi,” saka Ilze.

• “Tālavas ķēniņa alus” savu darbību uzsāka 2014.gadā Lizuma pagasta “Kāmiešos”. Alus nosaukts par godu seno latgaļu zemei Tālavai, saistot to arī ar šīs zemes pārvaldes centru Beverīnu.
• Alus rūgst no ozolkoka gatavotos kublos, kuru ietilpība ir no 700 līdz 800 litriem.
• Nedēļā saražo 800 litrus.
• Pašlaik piedāvā četras šķirnes: “Ūsiņš”, “Vilkaču alus”, “Pērkona alus”, “Gaišā vasara”.

– Teksts: Inita Savicka, foto: Gatis Bogdanovs

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.

+ 2