Jābaidās no aplīgošanas – tas vienmēr bijis dzinulis, lai pirms Jāņiem būtu nopļauta zāle. Sevišķi ceļmalās. Tā ir latviešu tradīcija, kura tiek godāta arī mūsdienās. Tāpēc nebija brīnums, ka īsi pirms svētkiem “Dzirksteles” redakcijā vērsās iedzīvotāji, kuri stāstīja par nesakoptām, neappļautām ceļmalām.
Valsts nozīmes autoceļu malu appļaušana ir VAS “Latvijas valsts ceļi” pienākums. Taču, kā “Dzirkstelei” paskaidroja šā uzņēmuma komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova, juridiskajos aktos nav noteikts, ka ceļmalām obligāti ir jābūt appļautām tieši līdz Līgosvētkiem.
Druvienas uzrakstam būs ozollapu vainags
Arī pašvaldībā 20.jūnijā pienāca ziņas no iedzīvotājiem par neappļautām ceļmalām Druvienā virzienā uz Silmaču estrādi. Novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika, kura todien atgriezās darbā pēc atvaļinājuma, devās uz Druvienu, lai apsekotu situāciju un vajadzības gadījuma iesaistītos darbu organizēšanā. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis “Dzirkstelei” teica – ir sazinājies ar “Latvijas valsts ceļiem”, aicinot līdz Līgo svētkiem appļaut valsts nozīmes ceļu malas virzienā uz Silmaču estrādi. Viņš nemaz nešaubījās – uzņēmums to izdarīs. Novada deputāts Ivars Kupčs laikrakstam teica – “Latvijas valsts ceļiem” būtu pienākums appļaut visus valsts nozīmes ceļu malas, taču praksē Gulbenes novada teritorijā tas darīts maz vai nemaz. “Domāju, ka “Latvijas valsts ceļiem” nav tik daudz resursu. Netiek galā ar visu. Jādomā, ko var izdarīt pašvaldība,” teica I.Kupčs. Pie viņa esot vērsies kāds Druvienas cilvēks, kurš pagājušās nedēļas beigās bija izbraucis cauri pagastam līdz Silmačiem aplūkot apkārtni, jo domā Līgosvētkus svinēt Silmačos. Cilvēks bijis izbrīnīts par neappļautajām ceļmalām. Plānotais pasākums – teātra izrāde – Druvienā taču pulcinās plašu apmeklētāju skaitu no visas Latvijas. I.Kupčs sacīja – gan iedzīvotāji, gan deputāti ir apņēmības pilni panākt Druvienas ceļmalu sakopšanu līdz Līgo svētkiem.
“Dzirkstele” no iedzīvotājiem bija saņēmusi arī satraucošas replikas par it kā uzliktu “sēru vainagu” uz Druvienas uzraksta ceļmalā. J.Graumanis mierināja, ka tā ir tikai no bērza zariem savīta pamatne Līgo svētku vainagam, kam jātop uz Jāņiem. Pamatnē tikšot ielikti zari ar ozollapām. Iznākšot īsts ozollapu vainags.
Stāmerienā pagasta pārvalde uzlabo ceļmalas
I.Kupčs zināja teikt, ka galvenos ceļus “Latvijas valsts ceļi” appļauj ar traktoru palīdzību. Taču appļaut pilnīgi visu uzņēmums nemaz neesot spējīgs. “Tas pats Naglenes ceļš līdz Kalnienai taču ir valsts nozīmes ceļš. Stāmerienas ceļš, kas ved no Balvu šosejas līdz Naglenes ceļam, arī ir valsts nozīmes. Un no kapiem līdz Lāčausij – arī valsts ceļš. No Lāčauss tālāk zemes ceļš – tas ir pašvaldības nozīmes. Pašvaldība iesaistās daudzās vietās, lai tikai būtu smukāk,” skaidroja deputāts. Viņaprāt, Stāmeriena Gulbenes novadā ir tā vieta, kur patiešām tiecas uz sakoptību un pašvaldība dara daudz, kas tai nemaz nebūtu jādara.
Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītāja Guntra Rone atsaucās “Dzirksteles” zvanam, būdama atvaļinājumā. Viņa komentēja: “Sazinājos ar “Latvijas valsts ceļiem” un jautāju, vai ir iespējams līdz vasaras saulgriežiem pagastā esošo valsts nozīmes ceļu malas. Uzņēmums bija pretimnākošs un solīja to izdarīt. Tas ir arī “Latvijas valsts ceļu” pienākums. Taču darbs tika izdarīts nekvalitatīvi.” Nekas cits nav atlicis kā ar pagasta pārvaldes spēkiem uzlabot “Latvijas valsts ceļu” veikumu. Taču, kā uzsvēra G.Rone, šogad tas maksā daudz dārgāk nekā citus gadus, kad pagasta pārvalde arī to jau ir darījusi “ar savu darbaspēku, trimeriem”. Viņa piebilda, ka, veidojot pašvaldības šā gada budžetu, degviela maksājusi 1,50 eiro litrā, bet tagad – litrs maksā vairāk nekā 2 eiro. Tam, protams, ir sava ietekme. Un tajā pašā laikā, kā bilda G.Rone – “šogad zāles augšanai laika apstākļi ir labvēlīgi, ir mitrs, ir silts”. Rezumējot viņa teica: “Satraukumam nevajadzētu būt, ceļmalas līdz Līgosvētkiem Stāmerienā būs appļautas.”
Uzziņai
VAS “Latvijas valsts ceļi” nodrošina:
● autoceļu nodalījuma joslas zāles pļaušanu tikai A un B klases autoceļiem vai to posmiem;
● tas jādara tikai vienu reizi veģetācijas periodā;
● pļauj 1,0–1,5 metru platumā nomalē un tai piegulošajā nogāzē, kā arī uz sadalošās joslas, kas ir šaurāka par 12 metriem;
● nodalījuma joslā reizi gadā izcērt krūmus.
Informācijas avots: Ministru kabineta izdotie “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” (spēkā no 2021.gada 16.aprīļa)
– Diāna Odumiņa
Arī ceļu uzturēšana pagastos,ko veic Rubate ir ļoti nekvalitatīva.Naudu norauj vienkārši podā .Protams domē tas nevienu neintresē.
Arī pilsētu Rubate ir izārdījusi un pametusi!
Varbūt tā ir apzināta sabotāža, lai rudenī zemnieki nevarētu vest graudus? Varbūt kādu vajadzētu sodīt pēc karalaika likumiem?
Alūksnē gan nav krīzes, visas ceļmalas metriem platumā izpļautas.
Tāds tracis dēļ nenopļautām ceļmalām? Paskataties kāda ir Sparītes parka daļa no ozolu ielas puses, izskatās pavisam aizmirsta!!!
Kāda krīze…krīzes nebija, ceļa malas netika pļautas. Ceļa malas vispār netiek koptas. Naudu saņem, kontroles nav, neviens ne par ko neatbild.