Iestājoties jaunam gadalaikam, vienmēr mēģinām uzminēt, kāds tas būs.
Tā notiek arī pavasarī, kad, tiklīdz uzspīd saule un debesīs vērojami
gājputnu kāši, jau plānojam dārza darbus. To, kāds būs šis pavasaris un
tam sekojošā vasara, jau izpētījis arī laika vērotājs Vilis Bukšs.
“Arī
aprīlī būs nakts salnas. Rīt, 25.martā, ir pavasara Māra, kad arī
jāseko norādēm. Ja naktī atkal mazliet piesals tā, ka ola staba galā
sasalst, tad jārēķinās, ka vēl četrdesmit naktis būs ar salnām. Līdz
Lieldienām (16.aprīlim) naktis būs aukstas. Pēc Lieldienām plusos grādi
būs gan dienā, gan naktī. Pēc aprīļa vidus tad arī varētu sākties lauku
darbi. Šogad, skatoties pēc pūpoliem, kā tie ir izvietojušies, labvēlīga
būs agrā sēja, jo kopumā pavasaris būs diezgan sauss,” stāsta laika
vērotājs.
Novērojumi liecina, ka arī maijs būs salīdzinoši silts, –
atbilstoši janvārim un februārim.
“Tomēr maijā var būt arī nokrišņi, kas
var atnest krusu. Nokrišņi var būt īslaicīgi, bet salīdzinoši stipri.
Maijs ir dārzu laiks, tāpēc jāseko visam. Nokrišņi varētu būt līdz maija
pirmajai pusei. Maija otrā puse, kad ziedēs ābeles, varētu būt silta un
patīkama. Tomēr salnas ir iespējamas pat jūnija sākumā – līdzīgi, kā
tas bija pagājušajā gadā. Visas pazīmes norāda uz to, ka līdz pat Jāņiem
būs samērā sauss laiks, ar iespējamām nakts salnām. Īpaši tajās vietās,
kur salnas ir regulāri novērojamas. Pēc Jāņiem baudīsim vasaru tās
ierastajā režīmā. Manuprāt, vasara būs silta un visnotaļ labvēlīga.
Dzirdēju, ka pavasari jau iedziedājuši lauku cīruļi, kuri atlidoja vecā
mēnesī. Tas arī norāda uz to, ka pavasaris būs labs,” saka V.Bukšs.
Ornitoloģe
Andra Čaupale no Litenes pagasta stāsta, ka jau ir atgriezušies mājas
strazdi, cīruļi, dzērves, ziemeļu un paugurknābju gulbji, gaigalas,
lielās gauras, gārņi, ķīvītes un kaņepīši.
“Pamazām sāk atgriezties arī
meža strazdi. Mājas strazdu un cīruļu jau ir ļoti daudz. Pagaidām vēl
neesmu redzējusi, bet aptuveni nedēļas laikā vajadzētu atlidot arī
stārķiem. Citviet Latvijā tie jau it kā esot. Ir manīti arī daži lauku
baloži. Noteikti ir arī meža baloži, bet pati tos vēl neesmu redzējusi.
Visi iepriekš minētie putni parasti atlido, tiklīdz nokūst sniegs, tāpēc
viņus dēvē par laikapstākļu migrantiem. Ja pie mums šobrīd vēl būtu
sniegs, tad neviena no laikapstākļu migrantiem vēl nebūtu. Uz konkrētu
laiku galvenokārt atgriežas stārķi, mazliet vēlāk vālodzes, svīres un
bezdelīgas,” viņa saka.
