Bezrecepšu medikamentus tirgo ne tikai aptiekās. Nelieli stendi iekārtoti arī lielveikalos un pat degvielas uzpildes stacijās. Par medikamentu iegādes iespējām sabiedrības domas dalās.
Ivars Cakuls, ārsta palīgs
Ja man personīgi vajadzētu iegādāties bezrecepšu medikamentus, es tos pirktu aptiekā, jo uzskatu, ka tur zāļu iegāde ir drošāka. Visi medikamenti ir pārbaudīti, ievērots to derīguma termiņš. Arī farmaceiti sniedz padomu. Lielveikalos un benzīntankos iekārtotajos stendos medikamentu izcelsme ir apšaubāma. Protams, var būt situācija, ka cilvēkam negaidot nepieciešams kāds pretsāpju līdzeklis tādā laikā, kad visas aptiekas jau darbu ir beigušas. Tad akūtā gadījumā, ja mājas aptieciņā nekā nav, atliek doties uz veikalu, tāpēc nepiederu tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka lielveikalu stendos vai degvielas uzpildes stacijās bezrecepšu medikamentiem nav vietas nekādā gadījumā. Īpaši, ja benzīntanks strādā augu diennakti. Medikamenti var tur atrasties, jo cilvēks pats izvēlēsies, kā rīkoties. Tikai jāņem vērā, ka ne veikala pārdevējs, ne degvielas uzpildes stacijas darbinieks nekādus padomus par zāļu lietošanu nesniegs, tāpēc šajos stendos var atrasties tikai visiem zināmie medikamenti, piemēram, aspirīns, analgīns, citramons, aktīvā ogle, kāds vitamīns vai zināma ārstnieciska tinktūra, plāksteris. Ja cilvēks medikamentus lieto saprātīgi, tie nav kaitīgi. Esmu novērojis, ka cilvēki bez apdomas uz savu roku medikamentus tomēr lieto pārāk daudz, sekojot reklāmām un uzskatot, ka tur tiek ieteiktas zāles, kas viņiem vajadzīgas. Kā mediķis es tomēr neiesaku ļauties medikamentu reklāmām. Lai gan recepšu medikamenti reklamēti netiek, tomēr arī tos pēc saviem ieskatiem lietot nevar.
Dace Jansone, ģimenes ārste
Šajā jautājumā domas dalās. Ir zāles, par kurām pacients zina, ka tās viņam vajag, jo ārsts ir tās rekomendējis, viss ir izrunāts, piemēram, zivju eļļa, naktssveces eļļa, kuras var iegādāties arī veikala stendā. Tomēr ir pacienti, kuri arī paši daudz ko izdomā. Viņi ierodas pie ārsta un stāsta, kādus medikamentus paši iegādājušies, lai gan kā ārsts redzu, ka tie viņiem nemaz nav vajadzīgi. Farmācija ir tirdzniecības organizācija, kas rekomendēs to, kas varbūt nav īsti tik kaitīgs. Ir daži gadījumi, kad bezrecepšu medikamentu iegādes iespējas lielveikalā vai degvielas uzpildes stacijā nemaz nav sliktas, piemēram, ja cilvēks zina, ka paracetamols vai ibumetīns viņam palīdz. Jautājums ir, kāpēc šie medikamenti jālieto nepārtraukti. Būdama ārste ar lielu stāžu, uzskatu, ka veikalā medikamentus tomēr pārdot nevajadzētu. Lai gan tajā pašā laikā, esot Amerikā, kur benzīntankā pildījām degvielu, ievēroju, ka tiek pārdots medikaments pret alerģiju – klaritīns. Pie mums to pārdod tikai aptiekā. Sākotnēji mani tas izbrīnīja, bet, ja cilvēkam pēkšņi vajag alerģijas zāles, varbūt tam ir attaisnojums. Tomēr uzskatu, ka medikamentu iegādei ir domātas tikai aptiekas, kas ir arī atbildīgas par to, ko piedāvā cilvēkiem. Veikals ir domāts citiem pirkumiem.
Astrīda Vilciņa, kultūras darbiniece
Arī lielveikalā var būt aptieka, bet kā atsevišķa struktūra, kur profesionāli farmaceiti ar medicīnisko izglītību visu prot arī paskaidrot. Īpaši par bezrecepšu medikamentiem. Izsakoties par tiem nelielajiem stendiem lielveikalos, kur izvietoti medikamenti, uzskatu, tiem tur nevajadzētu būt. Nav garantijas par šo medikamentu kvalitāti. Manuprāt, tas nav arī godīgi. Veikala pārdevēja neko nepaskaidros. Esmu par zāļu iegādi tajās vietās, kur ar tām strādā profesionāls cilvēks – aptiekārs. Mēs dzīvojam Eiropā, kurā ir visādas regulas. Kāpēc tās regulas, kas attiecas uz cilvēka veselību un dzīvību, pie mums ļauj darīt jebko? Protams, ja visas aptiekas ir slēgtas, cilvēks ķersies pie pēdējā salmiņa – meklēs medikamentu lielveikalā. Jautājums – kāpēc Gulbenē nav nevienas dežūraptiekas, kas nepieciešamības gadījumā cilvēkiem ir pieejama arī naktī? Neesot ekonomiski. Manuprāt, Gulbenē vispār nekas vairs nav ekonomiski.
