Rudens ir laiks, kad cilvēka tuvumā un siltumā glābiņu meklē ne tikai peles un mušas, bet arī blusas.
Rudens ir laiks, kad cilvēka tuvumā un siltumā glābiņu meklē ne tikai peles un mušas, bet arī blusas. Mediķi blusu neuzskata par cilvēkam bīstamu slimību nēsātāju, taču ikviens šo kukaiņu upuris zina, cik nepatīkami ir blusu kodieni.
“Gadās, ka blusu kodumu dēļ rodas pārpratumi. Alerģiskam cilvēkam ķermenis pēc šo knišļu uzbrukuma ir raibs, ilgi moka nieze, tāpēc šīs vietas ilgi nedziest, var pat veidoties rētas. Gadās, ka ārsts netiek gudrs, kāda vaina piemeklējuši pacientu. Blusu radītos izsitumus var sajaukt ar bīstamām infekcijas slimībām,” saka Sabiedrības veselības aģentūras Gulbenes filiāles epidemioloģe Jekaterina Turka.
Viņa klāsta, ka, iespējams, sabiedriskās vietās, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādēs, rudenī būtu jāveic plaša dezinfekcija, palīgā aicinot profesionālu firmu, kas šo darbu veiks. Taču mājokļos iedzīvotājiem pašiem jātiek galā ar blusām. “Tie, kam ir mājdzīvnieki, jāparūpējas, lai tie nenestu mājās blusas. Tāpēc par profilaktiskajiem pasākumiem jākonsultējas ar veterinārārstu,” saka J.Turka.
Viņa pauda, ka galvenais nosacījums, lai mājoklī neieperinātos blusas, ir uzturēt tajā tīrību. “Smiltis un putekļi blusām patīk, tāpēc to nedrīkst būt. Lai dezinficētu mājokli, obligāti nav nepieciešami dārgi sanitārie līdzekļi. Pietiks, ja māju regulāri mazgā ar karstu ūdeni, kam pievienots terpentīns un sāls,” saka J.Turka.
