Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijas mežos pagājušajā gadā
izcirsto koku apjoms ir palielinājies par 24 % salīdzinājumā ar
2015.gadu. Lieli apjomi bija jāizcērt vējgāžu un snieglaužu dēļ. Dabas
stihija sevišķi lielu postu nodarīja Zvārtavas, kā arī Lejasciema,
Lizuma un Gaujienas mežos.
“Pagājušajā vasarā vējgāzes radīja koku
bojājumus 6556 hektāros meža, bet pavisam koku bojājumi bijuši gandrīz
7000 hektāru platībā, kas ir desmit reizes lielāki nekā 2015.gadā.
Savukārt citi bojājumi, ko rada ūdens, dzīvnieki, kaitēkļi un slimības,
ir palikuši apmēram tādi paši kā iepriekš – 401,5 hektāros,” informē
virsmežniecības inženieris vides aizsardzības jautājumos Andris Barkāns.
Pavisam
virsmežniecības teritorijā ir izcirsti 1 260 890 kubikmetri koksnes.
Salīdzinot ciršanas apjomus desmit gadu periodā, var secināt, ka krietni
vairāk tika cirsts krīzes gados, bet tagad situācija izlīdzinās,”
stāsta virsmežniecības inženiere mežsaimniecības jautājumos Irēna Mača.
Ciršanas apjomu ietekmē pieprasījums
Privātajos
mežos visvairāk cērt bērzus, savukārt baltalkšņus vairāk cērt pārējos
mežos. Pieprasījums nosaka katras koku sugas noietu koksnes tirgū.
“Izsniegto ciršanas atļauju analīze liecina, ka arī šogad vairāk tiek
cirsti bērzi,” secina I.Mača.
Domājot par perspektīvu, visā valstī tieši
bērzu jaunaudžu kopšana ieņem lielu īpatsvaru – 39 % privātajos mežos
un 26 % valsts mežos. Ziemeļaustrumu virsmežniecības datu apkopojums
liecina, ka jaunaudžu kopšanai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība.
“Lielākais kopšanas apjoms ir Lejasciema nodaļā, kurā ir lielākas mežu
platības. Turklāt var secināt, ka privāto mežu īpašnieki neatpaliek no
valsts mežu jaunaudžu kopšanas – īpašnieki ir izkopuši 995,53 hektārus,
bet valsts mežos – 786,68 hektārus jaunaudžu,” precizē I.Mača.
Pagājušajā
gadā virsmežniecībā mežu atjaunošana veikta 4357,52 hektāru platībā,
kas ir apmēram tāds pats apjoms kā iepriekšējos gados. Privātajos mežos
vairāk tiek izcirstas audzes, kurās valdošā koku suga ir apse un
baltalksnis. Tomēr nevar teikt, ka atjaunošanai tiek izmantotas
galvenokārt saimnieciski nevērtīgas koku sugas. Ilgtermiņā ir grūti
prognozēt, kurai koku sugai būs lielāks pieprasījums. Arvien vairāk
īpašnieku mežu atjauno mākslīgi, turklāt tiek izvērtēts, kā labāk
rīkoties, lai izaugtu augstvērtīgs mežs.
Pārkāpumu – mazāk
Ziemeļaustrumu
virsmežniecībā pagājušajā gadā konstatēti 76 pārkāpumi, kas ir mazāk
nekā 2015.gadā. Joprojām vairumā gadījumu pārkāpumi tiek fiksēti par
patvaļīgu koku ciršanu.
“Nereti īpašnieki uzskata, ka ar savu
personisko mežu var rīkoties, kā ienāk prātā, tāpēc neizņem ciršanas
apliecinājumu, par ko ir paredzēts administratīvais sods. Labi, ka
arvien vairāk ir to, kuri izprot vajadzību atjaunot mežu dabiski vai
mākslīgi un kopt jaunaudzes. Ja tas netiek darīts, tiek ierosināta
administratīvā lietvedība. Protams, mērķis nav sodīt. Galvenais ir
panākt, lai mežs tiek atjaunots,” norāda Ziemeļaustrumu virsmežniecības
virsmežzinis Aldis Bricis. Meža videi nodarīti 86 236,27 eiro zaudējumi.
Labprātīgi atlīdzināti 1417,67 eiro. Par 52 pārkāpumiem ierosināta
administratīvā lietvedība, administratīvi sodītas 13 personas, bet
pārējos gadījumos lietas izbeigtas, izsakot mutisku aizrādījumu. Visu
uzlikto naudas sodu summas ir iekasētas – 735 eiro. Tika ierosinātas 24
krimināllietas, 2 gadījumos to izskatīšana atteikta.
Par medību
pārkāpumiem ir sastādīti 16 administratīvo lietu protokoli, kas ir
tikpat, cik 2015.gadā. Nelikumīgu medību pērn nav bijis. “Tiek pārvadāti
pielādēti medību ieroči, ar pielādētiem ieročiem iet prom no masta, šie
pārkāpumi atkārtojas. Sen nebijis gadījums bija, kad nomedīja vienu
dzīvnieku, bet norakstīja citu, lai panāktu sev labvēlīgākus apstākļus,”
komentē virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš.
Pērn par medību pārkāpumiem ar naudas sodu sodītas divas personas par 60
eiro. Saskaņā ar daļēju atbrīvošanu no soda personas labprātīgi
samaksājušas sodu 50 % apmērā.
Fakti
Mežu atjaunošana pērn
veikta 4357,52 hektāru platībā. Ar skuju kokiem pērn ir atjaunots 39,1 %
platību, bet atsevišķi pa koku sugām lielākais īpatsvars ir bērzam –
28,4 %, apsei – 18,5 %, baltalksnim – 10,3 %, melnalksnim – 3,3 %. Ar
pārējām koku sugām – osi, kļavu, liepu un pīlādzi – atjaunotās platības
aizņem tikai 0,46 % jeb 20,1 hektāru.
