Pēdējo trīs gadu laikā ir vērojama neliela mācību sasniegumu dinamika
eksāmenos par pamatizglītības ieguvi, izņemot matemātikas eksāmenu. Par
to “Dzirksteli” informē Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un
sporta nodaļas izglītības metodiķe Baiba Muceniece.
Pērn
devītklasnieku matemātikas eksāmenā vidējais vērtējums novadā bija 5,66
balles, šogad – 5,24 balles. B.Muceniece saka, ka matemātikas skolotāja
un metodiskās apvienības vadītāja Iveta Roziņa to izskaidro, ka pēdējos
gados eksāmena darba sastādītāji testa daļā neiekļauj vienkāršus
uzdevumus, kas dotu iespēju parādīt pamatprasmes un iegūt punktus. Ir
tādi uzdevumi, kas satur garu tekstu lasīšanu un uztveršanu, kas daļai
skolēnu sagādā grūtības. Tāpat skolēniem grūtības sagādājot ģeometriska
satura uzdevums, kura atrisināšanai nepieciešamas augstākas prasmes.
Problēmas varēja radīt arī uzdevumi, kuru rezultātus skolēni varēja
izdomāt galvā, kas gan, protams, nebūtu pilnīgs risinājums, bet pēc
vērtēšanas kritērijiem par šādu variantu skolēns saņem tikai vienu
punktu. Eksāmena darbā šogad bija vairāk tādu uzdevumu, kur jāparāda
matemātiska domāšana, situācijas analīzes izvērtēšana.
Vēstures eksāmens nav viegls
B.Muceniece
stāsta, ka novadā vidējais vērtējums vēstures eksāmenā ir 6,79 balles,
pagājušajā gadā bija – 6,06 balles. Viņa norāda, ka vēstures skolotāju
metodiskās apvienības vadītāja Ilze Kalve uzsver, ka skolēniem jāzina
konkrēti Latvijas vēstures fakti, svētku un atceres dienas,
ievērojamākās personības, jāorientējas kartēs, kā arī jāprot Latvijas
vēstures notikumus saistīt ar pasaules vēstures notikumiem. Tāpat
jāizprot atsevišķu Latvijas vēstures notikumu dažādā interpretācija.
I.Kalve vērtē, ka šogad eksāmens Latvijas vēsturē nokārtots salīdzinoši
labi.
B.Muceniece norāda, ka skolēni varēja izvēlēties, kurā
svešvalodā kārtot eksāmenu. Lielākā daļa izvēlējās kārtot angļu valodā,
un novadā vidējais rezultāts šajā eksāmenā – 7,45 balles. Pērn – 6,76
balles. Augstas prasmes tika parādītas gan lasīšanas, gan klausīšanās,
gan rakstīšanas un runāšanas daļās.
Savukārt krievu valodas eksāmenā, kuru kārtoja 26 skolēni, novadā vidējais vērtējums – 7 balles.
Labāk veicas latviešu valodā
Arī
latviešu valodas eksāmenu devītie šogad ir uzrakstījuši labāk nekā
pērn. Vidējais vērtējums novadā – 6,23 balles. Pērn – 6,06 balles.
Latviešu
valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Inga
Kadile sarunās ar latviešu valodas skolotājiem noskaidrojusi, ka
9.klases latviešu valodas eksāmenā šogad bija labi domraksta temati –
tuvi skolēna dzīvei. Prasības pieturzīmju lietošanā joprojām devītajiem
šķiet smagākas nekā 12.klasei. Pedagogus apbēdinājusi vērtēšanas tabula,
proti, ja ir kaut viena kļūda, skolēns saņem nulli par visu teikumu,
lai arī tur bijuši nepieciešami četri komati un trīs no tiem ir salikti
pareizi. Lasīšanas uzdevumi parasti ir grūti, un tāds bija arī šis gads.
No lietišķajiem rakstiem šogad bija neliels pārsteigums – elektroniskā
vēstule. Vispretrunīgākie ir skolotāju viedokļi par mutisko daļu, proti,
vai tā ir objektīvi vērtējama, ja skolēni ir iepriekš sagatavojuši
runas. Jau vairākus gadus tiek diskutēts par maiņu šai daļai – skolēniem
varētu būt zināmas tēmas, bet konkrētus tematus viņi izvelk eksāmena
dienā, sagatavo un atbild.
Fakti
9.klases eksāmenu salīdzinājums trīs pēdējo gadu laikā
Mācību gads vidējais vērtējums novadā
Latviešu valoda
2014./2015 5,76 balles
2015./2016 6,06 balles
2016./2017 6,23 balles
Matemātika
2014./2015 5,63 balles
2015./2016 5,66 balles
2016./2017 5,24 balles
Angļu valoda
2014./2015 6,73 balles
2015./2016 6,76 balles
2016./2017 7,45 balles.
Vēsture
2014./2015 6,36 balles
2015./2016 6,06 balles
2016./2017 6,79 balles
Krievu valoda
2014./2015 7,38 balles
2015./2016 7,43 balles
2016./2017 7 balles
