Alūksnes rajona īpaši atbalstāmo pašvaldību vadītāji un uzņēmēji piektdien ciemojās pie Liepājas rajona kolēģiem.
Alūksnes rajona īpaši atbalstāmo pašvaldību vadītāji un uzņēmēji piektdien ciemojās pie Liepājas rajona kolēģiem.
“Salīdzinājām, ko paveikusi Rucavas pagasta pašvaldība un uzņēmēji, un secinājām, ka Kurzemes novadā ir tādas pašas grūtības kā Vidzemē. Iespējams, ka tur ir aktīvāki uzņēmēji, taču ir sarosījušies arī mūsu zemnieki. Problēma tagad ir tā, ka Reģionālās attīstības fondā nav līdzekļu projektu finansēšanai,” laikrakstam stāsta Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols. Valdība nolēmusi mainīt noteikumus, kas paredz kārtību, kādā piešķirama īpaši atbalstāmā reģiona statuss. Alūksnes rajonā to zaudēs Apes pilsēta un Gaujienas pagasts, bet iegūs Malienas, Mālupes un Jaunalūksnes pagasts, pavisam deviņas pašvaldības. “Statusa noteikšanai ņem vērā datus par iekšzemes kopprodukta apjomu uz vienu iedzīvotāju, bezdarba līmeni, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nefinansu investīciju apjomu uz vienu iedzīvotāju, ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem. Kur ir mazāk uzņēmumu, tur ir arī mazāk ienākumu,” secina L.Sīpols.
Tomēr nosaukuma – īpaši atbalstāms reģions – piešķiršana neko neatrisina. Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs uzsver, ka ir vajadzīgs finansējums Reģionālās attīstības fondā. “Zemnieku saimniecības “Klajalkšņi” īpašnieka Guntara Sniedzāna projekts saņēma atbalstu mežizstrādes tehnikas iegādei, un citi redz, ka tam ir atdeve. Fondā ir iesniegts vēl viens projekts, bet nav finansu,” norāda L.Sīpols. Pagaidām šī ir vienīgā iespējasaņemt projektiem finansiālu atbalstu un radīt jaunas darbavietas.
