Gulbenē ir 1631 bērns vecumā no pieciem līdz 18 gadiem. Tas ir vecuma diapazons, kādā jāiegūst obligātā pamatskolas izglītība.
Gulbenē ir 1631 bērns vecumā no pieciem līdz 18 gadiem. Tas ir vecuma diapazons, kādā jāiegūst obligātā pamatskolas izglītība. Tas ir laiks, kad cilvēks vēl ir nepilngadīgs. Tas nozīmē, ka par šo cilvēku atbild vecāki vai to aizvietotāji, kā arī sabiedrība, valsts. Gulbenē aizbildniecībā atrodas 44 bērni, par viņiem rūpējas 39 aizbildņi.
Galvenokārt tie ir bērni, par kuriem vecāki nespēj pastāvīgi pienācīgi rūpēties. Valsts garantētā sociālā rehabilitācija dzīvesvietā šogad bijusi nepieciešama četriem fizisku vai emocionālu vardarbību pārcietušajiem. Seši bērni šādu palīdzību saņēmuši institūcijās, kas atrodas ārpus mājām.
Gulbenes bāriņtiesas priekšsēdētāja Ināra Indričeva stāsta, ka labākie palīgi darbā ir skolotāji, kas parasti pirmie skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē pamana, ka bērnam ir kāda problēma. Nereti uztraucas arī kaimiņi, “kad nevar vairs paciest notiekošo”. Gadās, ka uz bāriņtiesu atnāk arī paši bērni. Viņi to var darīt droši, jo šīs iestādes pienākums ir aizstāvēt bērnu tiesības. Savukārt bērnu tiesības ir saņemt nepieciešamo palīdzību. Tiesa, nekad bērni bāriņtiesā neesot sūdzējušies par pēršanu. “Varbūt to kāds darītu tad, ja būtu nepatiesi aizskarts,” prāto I.Indričeva.
Viņa piekrīt viedoklim, ka sabiedrībā vēl nav iesakņojies princips, ka bērnus vispār nedrīkst pērt. Vecāki, visticamāk, to dara.
“Šogad no ģimenēm jau bijis jāizņem divus bērnus. Tādi gadījumi ir reti. Galvenokārt nelaimē vainojams alkohols. Taču likumi šobrīd ir tādi, lai maksimāli dotu iespēju vecākiem laboties, atjaunot ģimeni, tajā atkal uzņemt bērnus. Skaidrs, ka katram bērnam savi vecāki ir tie labākie, lai kā arī būtu.
Ja vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības, tad pēc pusgada jāskatās, vai vecākiem var atjaunot pilnvaras. Ja tas nav iespējams, materiālu skata tiesā. Ja tiesa atņem aizgādnības tiesības, tas nenozīmē, ka tās vēlāk nevarēs atajunot, ja vecāki tomēr nāk pie prāta,” saka I.Indričeva.
Viņa nav konstatējusi, ka šogad kāds bērns ģimenes trūkuma dēļ kavētu skolu. Šīs problēmas palīdz risināt pašvaldības sociālās palīdzības nodaļa. Savukārt psiholoģiskās problēmas izprast un atrisināt palīdz pilsētas sociālais pedagogs. I.Indričeva klāsta, ka bāriņtiesa sadarbojas ar citām institūcijām, arī policiju. Kopīgo pasākumu skaitā ir arī reidi pilsētā. “Tādiem būtu jānotiek biežāk,” atzīst I.Indričeva.
