Daudzus strādājošos, protams, iepriecina gaidāmā minimālās algas
palielināšana par 50 eiro, no nākamā gada to paredzēts noteikt 430 eiro
mēnesī. Taču šāds valdības koalīcijas lēmums var būt liktenīgs
uzņēmumiem, kuri nespēs tādu algu nodrošināt saviem darbiniekiem.
Iedzīvotāju maciņos – mazākā daļa
“Man
augstu stāvoši ierēdņi ir atklāti ieteikuši samazināt uzrādītās darba
stundas. Tādas manipulācijas ir pretīgas. Valdība un ierēdņi zina, ka
minimālā alga tiek celta publiskā tēla dēļ, turklāt apzinās, ka šī nauda
lielā mērā nenonāks iedzīvotāju maciņos. Tiek manipulēts ar cilvēku
prātiem, riskējot nogremdēt uzņēmumus, kas viņiem dod darbu,” pauž SIA
“Nemo” valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega – Grāpe.
Pērn minimālās
algas celšanas par 10 eiro rezultātā darba ņēmējiem nonāca tikai par 3
eiro vairāk, bet pārējie – valsts budžeta katlā nodokļu veidā.
“Nākamgad
no iecerētās algas palielināšanas nodokļu ieņēmumi palielināsies par 30
miljoniem eiro, un arī valsts tēriņi, apmaksājot ierēdņu un budžeta
iestāžu darbinieku algas, palielināsies par tādu pašu summu. Bet zem
riteņiem tiek pamesti galvenokārt vietējie uzņēmumi, kuri dod
darbavietas un ir atkarīgi no darbaspēka izmaksām,” skaidro uzņēmēja.
Svarīgāk ir palielināt neapliekamo minimumu
“Minimālās
algas celšanai ir pozitīvas iezīmes un, protams, arī riski. “Dimdiņos”
algas krietni pārsniedz minimālās algas likmi, tāpēc nekādu
apgrūtinājumu nebūs. Būtu jāpalielina algas neapliekamais minimums, jo
nodokļu slogs uz cilvēku Latvijā ir vislielākais Baltijas valstīs.
Lielāks apgrūtinājums būs reģionos, mazāks – Rīgai. Tas izraisīs dažādas
sociāli un ekonomiski ģeogrāfiskas izmaiņas. Bet kopumā izmaiņas ir
nepieciešamas!” atzīst SIA “Dimdiņi” valdes priekšsēdētājs Normunds
Audzišs.
I.Zemdega – Grāpe secina, ka daudzi jauc terminu “minimālā
alga” un “neapliekamais minimums”, kas netiek aplikts ar nodokli kā
minimālā alga.
“Vai daudzi pamanīja, ka sākotnējā iecerē neapliekamais
minimums bija 300 eiro, bet tika apstiprināts 200 eiro, tātad par 100
eiro mazāk. Tāpat kā vienmēr šī tēma tika noslēpta, un nodokļu reformas
smagums jāiznes uzņēmumiem. Viņiem viena darbinieka izmaksas
palielināsies par 62 eiro mēnesī. Vajadzētu atteikties no kropļojošā
minimālās algas jēdziena, par mērķi izvirzot ienākumus, kurus saņem par
darbu,” komentē I.Zemdega – Grāpe.
Brīdina par strādnieku masveida atlaišanu
Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis
Endziņš brīdināja politiķus par graujošām sekām, tomēr netika ņemts vērā
tāpat kā Latvijas bankas iebildumi.
“Varbūt tad, kad sāksies kolektīvās
atlaišanas, politiķi sāks iedziļināties un sapratīs, cik šāda viņu
iegriba izmaksās uzņēmējiem un galu galā arī iedzīvotājiem,” atzīst
J.Endziņš. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda,
ka laukos uzņēmēju maksātspēja nav tik liela kā pilsētās, lielai daļai
lauku darbu ir sezonas raksturs, turklāt darbaspēka pieprasījuma
pārsvars ir mazkvalificētiem darbiem.
“Nodokļu reformas pilnveidošanas
gaitā minimālā darba alga valstī pagaidām jāsaglabā 380 eiro mēnesī, to
palielinot pakāpeniski. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem 40
procenti strādājošo nodokļu maksātāju ir minimālās algas vai zem
minimālās algas saņēmēju, kas spilgti rāda situāciju valstī,” komentē
LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Nevar noteikt visiem vienādu algu
“Ir
viegli pateikt, ka ir jāmaksā tāda vai citāda summa, bet to nopelnīt ir
grūti, vismaz šūšanas nozarē. Ir jāceļ darba ražība, bet tā nespēj tikt
līdzi politiķu apetītei. Minimālās algas pieaugums piecu gadu laikā ir
50%, tātad arī ražības pieaugumam jābūt līdzvērtīgam. Diemžēl valdība un
politiķi ir spiesti atzīt, ka Latvijā darba ražība ir 50% no Eiropas
valstu vidējās ražības, turklāt viņiem nav nojausmas, kā to palielināt
pa nozarēm. Ieteikumus varētu dot nozaru asociācijas. Turklāt nevar
noteikt visām nozarēm vienādu algu, tāpat vienādu algu Rīgā un reģionā,”
uzskata I.Zemdega – Grāpe.
Viņa secina, ka tagad līdzīgi kā padomju
varas gados – administratīvi nosaka, kāda būs minimālā alga. Latvijas
uzņēmumu ieņēmumi ir zemāki par 3% no apgrozījuma, tātad mazāki kā pirms
krīzes un arī mazāki, salīdzinot ar kaimiņu valstīm un Eiropas valstu
vidējo.
“Mūsu uzņēmums katru gadu investē iekārtās vairāk nekā 50 000
eiro. Vajadzētu divtik, bet nav tādu iespēju, jo minimālās algas kāpums
katru gadu ir izmaksājis 40 000 eiro. Valdība nedrīkst noteikt algu
uzņēmējiem, ja negribam uzņēmumu bankrotus,” ir pārliecināta uzņēmēja.
Pašvaldības prasa kompensēt algas pieaugumu
Gulbenes
novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš norāda, ka šobrīd valdības
virzītā nodokļu reforma vēl ir saskaņošanas stadijā. Taču ir skaidrs, ka
iecerētais straujais minimālās algas palielinājums negatīvi ietekmēs
pašvaldību budžetus. Reģionālās attīstības centru apvienība (RACA),
kuras pārstāvis ir arī A.Vējiņš, ir sagatavojusi priekšlikumus, aicinot
ar likumu noteikt potenciālo nodokļu reformas radīto zaudējumu
kompensāciju pašvaldībām 100 procentu apmērā, kā arī paredzēt mehānismu
minimālās algas paaugstināšanas radīto zaudējumu kompensēšanai.
“Reformas autori nav pietiekami rēķinājušies ar sekām uz pašvaldību
budžetiem. Valkas novada domei būs budžeta deficīts, ja šie priekšlikumi
netiks ņemti vērā, taču likums to neatļauj,” norāda RACA valdes
priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands
Krauklis. Apvienības priekšlikumi ir nosūtīti ministru prezidentam,
finanšu ministrei un Saeimas frakcijām.
