Laikraksts “Dzirkstele” jau informēja par seno robežakmeni, kas tika
atrasts pie Liedes upes un tika nosūtīts novērtēšanai. Ir saņemta
atbilde no arheologa un vēsturnieka Jura Urtāna.
Viņš skaidro, ka par šādu akmeni nekādu iepriekšējo ziņu neesot. Pēc visa spriežot, tas esot jaunatklāts.
“Krusts
ir iecirsts visai pavirši, akmens ir apskaldīts un, iespējams, atrasts
savā sākotnējā veidā – stateniski uzstādīts. Akmens arī tagad, spriežot
pēc kadastru kartes, atrodas uz īpašuma robežas. Ticami, ka īpašums
bijis saistīts ar dzirnavām un ticami, ka īpašuma robeža te bijusi arī
agrāk, vismaz starpkaru laikā, bet varbūt arī jau 19.gadsimta otrajā
pusē. Spriežot pēc akmens veida, nelielajiem izmēriem un krusta paviršā
iekaluma, krustakmens visticamāk attiecināms uz jaunākiem laikiem, proti
19.gadsimta otro pusi – 20.gadsimta pirmo pusi un saistāms ar šī laika
īpašumu robežu apzīmēšanu,” secina J.Urtāns.
Arheologs norāda, ka
nav izslēdzami arī citi krustakmens izcelsmes skaidrojumi, piemēram,
kāda tagad aizmirsta notikuma (parasti traģiska) piemiņas akmens.
“Šāda
veida vienkārši veidotie krustakmeņi Latvijā ir samērā plaši izplatīti,”
piebilst J.Urtāns.
