Piektdien Gulbenē tikties ar vietējiem iedzīvotājiem un pilsētas domes deputātiem bija ieradies Latvijas Pirmās partijas līderis, Saeimas deputāts Ēriks Jēkabsons.
Piektdien Gulbenē tikties ar vietējiem iedzīvotājiem un pilsētas domes deputātiem bija ieradies Latvijas Pirmās partijas līderis, Saeimas deputāts Ēriks Jēkabsons. Gulbenes domē tikšanās sākumā viņš runāja par politisko situāciju valstī.
Viņš skaidroja deputātiem notikušo referenduma naktī un atzina, ka tas “izskatījās pēc puča”. Taču Ē.Jēkabsons pauda, ka tas tā nebija. Notikušo viņš nebija plānojis vai iepriekš paredzējis. Viņam pašam tas bijis pārsteigums, jo tonakt žurnālistiem Latvijas Pirmās partijas līderis intervijās neesot pateicis neko jaunu, kas iepriekš jau nebūtu publicēts. Taču teiktais izskanējis kā paziņojums. Visu turpmāk notikušo, kā uzsvēra Ē.Jēkabsons, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga trāpīgi esot nodēvējusi par drāmu.
Tomēr Ē.Jēkabsons atzina, ka lielā mērā pēc visa notikušā ir cerības, ka “krīze būs pārvarēta” un premjers Einars Repše būs sapratis, ka viņš nebūt nav “vienīgais taisnīgais, kas cīnās pret korupciju”, kamēr “Saeima kā gļēvuļu bars bremzē” šo procesu. Ē.Jēkabsons pauda, ka demokrātiskā sabiedrībā ir nepieņemami, ja ikvienu citādu viedokli traktē kā naidīgu, tāpēc pilnībā nepieņemamu un noliedzamu.
Kritizē premjera autoritāro stilu
Ē.Jēkabsons klāstīja, ka Latvijas Pirmā partija, Saeimā veidojot koalīciju ar “Jauno laiku”, patiešām vadījās pēc “vislabākajiem nodomiem, liekot roku uz sirds” un ticot, ka “E.Repšem valdību jāvada četrus gadus”. Taču turpmākā notikumu attīstība mudinājusi apjaust, ka premjers uzskata “draudzību par vājumu”, un, jūtot pretestību, no viņa puses sekoja “dažāda veida spiedieni”, “sasteigti lēmumi”, “nenoteiktība, drudžainība”. Premjers pilnībā apliecinājis, ka ir autoritārā stila piekritējs.
Taču tagad, tiekoties ar koalīcijas partneriem, “beidzamā situācija” esot cerīga, kā apgalvoja Ē.Jēkabsons. Saruna bijusi “no sirds atklāta”. Ē.Jēkabsonam radusies sajūta – jo vairāk koalīcijas partneri “teiks sejā” cits citam visu, ko domā, jo būs labāk. “Mēs esam tautas ievēlēti priekšstāvji, lai darītu darbu valsts interesēs,” atgādināja viņš, paužot, ka mērķis ir – “lai atjaunotos uzticamība valdībā”. Šobrīd panākta situācija, kad “abas puses atzina savas kļūdas”. Premjers “atsauca apvainojošos izteicienus”, ko iepriekš bija adresējis Latvijas Pirmajai partijai. “Ticu, ka ir noticis izlīgums,” tiekoties ar domes deputātiem, uzsvēra Ē.Jēkabsons. Viņš arī pauda: “Cerams, ka premjers mainīsies un mēs visi mainīsimies.”
Jāaizstāj ar demokrātiju
Gulbenes pilsētas domes deputāts Jānis Ločmans jautāja Ē.Jēkabsonam, kad beigsies tumsas un gaismas spēku cīņa Saeimā un sāksies demokrātisks process. Latvijas Pirmās partijas līderis pauda, ka Saeimas deputāti nav ienaidnieki, bet gan “politiskās filozofijas konkurenti”. Nepieņemams esot “politiķu bērnudārzs, kašķis”, kas atgādina nespēju sadalīt rotaļlietas smilšu kastē. Taču vienlaikus Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka tas, kas notiek Latvijā, ir “skola caur krīzi”. Citās postsociālisma valstīs, iespējams, šī skola esot vēl rūgtāka. Tomēr jāsaprot, ka ir “destruktīvi krāsot tumšās krāsās” visu, kas līdz šim jau Latvijā paveikts vai ko dažādas politiskās partijas vērtē atšķirīgi. Ja uzreiz neizdodas vienoties par kādu jautājumu, risinājumu, tad esot jādiskutē tik ilgi, kamēr viss neskaidrais un problemātiskais ir izrunāts. Tāpat ir ar ostu jautājumu. Ar dažiem atbildīgiem darbiniekiem E.Repše nemaz neesot ticies, taču viņam par visu jau bijis gatavs viedoklis. Rezultātā – “ostā darbs ir paralizēts”. Ē.Jēkabsons pauda cerību, ka, iespējams, šajā un citos gadījumos visu savās vietās arī turpmāk noliks Valsts prezidentes “nepolitiskā iejaukšanās”, kas “nesīs līdzsvaru” Latvijā.
Mudina paātrināt teritoriālo reformu
Pilsētas domes deputāti runāja par nepieciešamību pasteidzināt administratīvi teritoriālo reformu. Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis pauda, ka reformas realizācija jau ir nokavēta un sekas ir jūtamas.
“Reforma ir vajadzīga, jo jau tagad daudzos mazajos pagastos katastrofāli samazinājies iedzīvotāju skaits,” sacīja V.Krauklis. Deputāti pauda, ka nav prātīgi, ja Gulbenes rajonu sadala divos novados – Lejasciema novadā ar centru Lizumā un Gulbenes novadā ar centru Gulbenē. Pēc domes deputātu domām, tam jāpaliek par vienotu novadu, jo tajā ir mazāk par 30 000 iedzīvotāju. Imants Sprudzāns pauda satraukumu par to, ka darbspējīgie lauku cilvēki darba meklējumos dodas uz Rīgu.
Realitāte jāmet sejā valdībai
Ē.Jēkabsons pauda, ka tā ir realitāte, kas “jāmet sejā valdībai”, bet vienlaikus “jābūt gataviem – mēs darīsim”. Lai arī situācija reģionos liekoties drūma, tomēr “ir jātic gaismai tuneļa galā”. Ē.Jēkabsons akcentēja Gulbenes rajona atrašanās vietu Latvijas – Krievijas robežas tuvumā, kas drīz būs Eiropas robeža, tātad šī vide ir uzņēmējiem saistoša.
Tomēr Ē.Jēkabsons atzina, ka situācija šobrīd patiešām ir drūma divu iemeslu dēļ. Valstī ir bēdīga demogrāfiskā situācija, un vēl cilvēki migrē projām no laukiem. Cilvēku mirstība pretstatā dzimstībai ir tik liela, ka, tēlaini izsakoties, katru gadu Latvijas kartē tiek noslaucīta viena pilsēta.
V.Krauklis stāstīja, ka Gulbenē pērn piedzimuši 58 bērni, šogad – jau 69. Taču nomirst uz pusi vairāk cilvēku. “Rīgā pašvaldība katra jaundzimušā vecākiem maksā 100 latu pabalstu, Gulbenē šogad esam sākuši maksāt 25 latu pabalstu,” sacīja V.Krauklis.
Zina Čaku Norisu, nezina Oskaru Kalpaku
J.Ločmans pievērsa Ē.Jēkabsona uzmanību nepieciešamībai ar likumu spēku asāk vērsties pret dažādām atkarībām. J.Ločmans salīdzināja Latviju ar Lasvegasu, kur uz katra stūra ir spēļu automātu zāles, kurās arī dažs labs gulbenietis esot nospēlējis pēdējās bikses. Savukārt Latvijā ražoto alu stipruma ziņā deputāts salīdzināja ar brāgu. Ē.Jēkabsons klāstīja, ka bez likumu spēka daudz ko var panākt iedzīvotāji paši, veidojot “lokālo motivāciju” veselīgam dzīvesveidam, sevišķi jaunatnē. Viņš esot viesojies daudzos Latvijas lauku pagastos. “Tur ir tīra daba, par kādu mūs apskauž ārzemnieki, bērniem ir sporta zāles, datori skolā, bet vērojama totāla depresija. Nav ne patriotiskās, ne garīgās dzīves. Zina, kas ir Čaks Noriss, bet nezina, kas ir Oskars Kalpaks, nezina, ko Latvijai nozīmē 14.jūnijs,” teica Ē.Jēkabsons. Viņš klāstīja, ka nekādi naudas ieguldījumi nedos labumu, ja cilvēki paši nekops vidi un nemeklēs dzīves jēgu.
Nākamreiz vēlas tikties ar skolēniem
Deputāti runāja arī par nepilnībām kultūras un sporta pasākumu sponsorēšanas sistēmā valstī. Uz to uzmanību vērsa Egils Čakars. Savukārt Aloizs Priedeslaipa pauda, ka bezjēdzīgi ir cīnīties pret aplokšņu algām. Pēc viņa domām, minimālā alga būtu jāpalielina līdz 150 latiem, tad valsts iekasētu vairāk nodokļu. Ē.Jēkabsons atzina, ka tā ir vērtīga ideja.
Noslēgumā deputāti un Ē.Jēkabsons vienojās, ka nākamajā tikšanās reizē viesim parādīs jauno pusmiljona latu vērto Gulbenes ģimnāzijas sporta centru, kurā vēl jāierīko trenažieru zāle, un blakus esošo novecojušo sporta skolas ēku, kurai jāveic siltināšana par
16 000 latu. Ē.Jēkabsons izteica vēlmi nākamreiz tikties ar skolēniem.
Gulbenes pilsētas domē no 11 deputātiem septiņi ir ievēlēti no Tautas partijas. Arī domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs un viņa vietnieks V.Krauklis ir Tautas partijas biedri.
