Streikojošie ģimenes ārsti joprojām nepiekrīt valdības piedāvātajam kompromisam un pieprasa lielāku kapitācijas naudu jeb ikmēneša maksājumu par katru praksē reģistrēto pacientu. Taču ir mainīta streika forma – pieņemt līdz 20 pacientiem dienā. Šādā veidā streiks varētu turpināties līdz 1.oktobrim.
Streiko pieņemot 20 pacientus dienā
Ģimenes ārste Inta Luguze nav pārtraukusi streiku, bet strādā, pieņemot ne vairāk kā 20 pacientus dienā. “Darbā ģimenes ārsti ir visu streika laiku, bet sākumā pacientiem nenodrošināja valsts apmaksātos pakalpojumus. Turklāt, ņemot vērā, ka praksē ir ārsta palīgs, arī streika sākumā pacienti to maz izjuta. Nevarēja izrakstīt kompensējamo zāļu receptes, bet citādi nekādu būtisku izmaiņu nebija. Nebija arī nosūtījumu pie speciālistiem, tāpēc tie, kuri nevarēja maksāt par pakalpojumu, pie tiem negāja. Tādu nebija daudz. Tagad vasarā nav vairāk par 20 pacientiem dienā, jo nav akūts saslimšanas periods, tāpēc situācija ir mierīga,” stāsta ģimenes ārstes prakses ārsta palīdze Santa Andrejeva. Arī ģimenes ārste Inta Krēsliņa turpina streikot, izvēloties nepieņemt vairāk par noteikto pacientu skaitu dienā. “Tas ir pietiekami, tāpēc var teikt, ka strādājam. Tiek apkalpoti visi, kam nepieciešama ārsta palīdzība. Tiek rakstītas receptes un izsniegti nosūtījumi pie speciālistiem,” atzīst I.Krēsliņa.
Turpinās streiku līdz prasību izpildei
Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide ir pārliecināta – šādā veidā streiks ir jāturpina līdz brīdim, kad tiks izpildītas visas prasības. I.Krēsliņa atbalsta prasību palielināt kapitācijas naudu un negribētu samierināties ar tās ignorēšanu. Valdības piedāvājumā paredzēts ar nākamo gadu noteikt piemaksu 150 eiro mēnesī par atsevišķu kvalitātes kritēriju izpildi, taču ģimenes ārsti norāda, ka to izpilde prasa papildu darbu. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt kapitācijas naudas maksājumu par 30 %, savukārt Veselības ministrija piedāvā palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. I.Krēsliņa uzskata, ka pagaidām nav pamata parakstīt e-veselības līgumu, ja šajā sistēmā nevar pilnvērtīgi strādāt. “Ja e-veselības programma darbosies un viss būs kārtībā, tad nav nekādu pretenziju. Man nav problēmu strādāt ar datoru, bet pagaidām e-veselības programma darbojas ļoti lēni. Ja viena pacienta datu ievadīšanai vajag vismaz pusstundu, tad to nevar izmantot,” norāda I.Krēsliņa. Acīmredzot Veselības ministrija to apzinās, tāpēc paredzēts atlikt obligātu e-veselības ieviešanu.
Neatbalsta ģimenes ārstu streiku
Ģimenes ārstu streika dēļ SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” darbā problēmas nav radušās. Apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis pieļauj, ka daudzi ģimenes ārsti tikai saka, ka viņi streiko, bet patiesībā pilda savus pienākumus kā ierasts. “Viens ir, ko apgalvo, bet realitāte ir cita,” secina I.Zeitmanis. Viņš nevēlas prognozēt, cik ilgi varētu turpināties streiks, jo slimnīcas štatā strādā tikai ģimenes ārste Linda Ūdre. “Viņa strādā un ļoti apzinīgi veic savus pienākumus. Diemžēl daudzi ģimenes ārsti ir aizmirsuši, ka viņi kalpo pacientiem un valsts viņiem par to visus šos gadus ir maksājusi vairāk, nekā vidēji saņem daudzi citi ārsti. Viņu darba samaksa ir lielāka nekā pediatram, terapeitam… Varbūt streikot izdomās pediatri vai terapeiti, ja ģimenes ārstiem vēl palielinās maksu,” uzskata M.Zeitmanis. Viņš atzīst – Ministru prezidents Māris Kučinskis pamatoti norādīja, ka veselības aprūpes nozarē ir speciālisti, kuri ir daudz vairāk apdalīti nekā ģimenes ārsti. M.Zeitmanis secina – nevar teikt, ka pēdējos piecus gadus ģimenes ārsti būtu apdalīti, tāpēc viņš un viņa vadītais kolektīvs neatbalsta ģimenes ārstu streiku.
