Bioloģiskās lauksaimniecības nozīme katru gadu palielinās ne tikai Gulbenes rajonā, bet arī Latvijā un visā pasaulē.
Bioloģiskās lauksaimniecības nozīme katru gadu palielinās ne tikai Gulbenes rajonā, bet arī Latvijā un visā pasaulē.
Apkopojot bioloģisko saimniecību sertifikācijas datus, Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 500 saimniecību, kas izvēlējušās bioloģiskās saimniekošanas metodes, apzinoties, ka bioloģiski ražotā pārtika ir krietni dārgāka tāpēc, ka ir kvalitatīva, bet ražas ir salīdzinoši mazākas, darbaspēka ieguldījums – lielāks. Gulbenes rajonā bioloģiskajai lauksaimniecībai pievērsušās gandrīz 30 saimniecības.
“Visstraujāk bioloģisko saimniecību skaits sāka palielināties tad, kad to saimnieki sāka saņemt valsts atbalstu un bioloģiski iegūtos produktus sāka pārdot veikalos. Arī rajonā beidzot ir sapratne, ka par bioloģisko lauksaimniecībubūs interese, kad Latvija pievienosies Eiropas Savienībai, jo mums pieder nesamaitāta un ekoloģiski tīra daba. Pozitīvi vērtēju faktu, ka rajona bioloģiski saimniekot izvēlas aizvien vairāk tādu saimniecību, kas lauksaimniecības jomā nav iesācējas un ar darbību pierādījušas, ka spēj gūt labus rezultātus,” saka bioloģiskās lauksaimniecības pamatlicēja un šīs idejas attīstītāja, rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja bioloģiskās lauksaimniecības speciāliste Inta Serģe, kas Lizuma pagastā veic arī lauksaimniecības konsultantes pienākumus.
Apstākļi piespiež izdarīt izvēli
Speciāliste min vairākus iemeslus, kas zemniekiem liek izdarīt izvēli. Viens no tiem – nepietiek naudas, lai radikāli mainītu saimniekošanu, mainās uzskati par lauksaimniecības produktu kvalitāti, jo daudzi uzskata, ka viņu bērniem uzturā jālieto ekoloģiski tīra produkcija.
“Tie, kuru izvēli nosaka uzskatu maiņa, paliek uzticīgi bioloģiskajai lauksaimniecībai. Saimniecības mētāšanās no vienas puses uz otru labus rezultātus nedos. Tas liecina par to, ka cilvēki vēl nav pārliecināti, ko būtībā vēlas. Tas manī vieš skumjas,” bilst I.Serģe.
Speciāliste priecājas par to, ka bioloģisko saimniecību skaitu šogad papildinājusi Aivara Strupauša un Jāņa Dilles saimniecība. Pirmo gadu ar bioloģisko lauksaimniecību Lizuma pagastā nodarbojas Inese Berga, kas nodarbojas ar piena lopkopību.
“Kopīgi pārrunājām pozitīvos un negatīvos aspektus viņas vadītajā zemnieku saimniecībā. Šis Inesei ir pirmais bioloģiskās darbības gads, esmu pārliecināta, ka bioloģiskā saimniekošana veiksies. Stradu pagastā līdzīgi saimnieko arī Līga Strade. Lejasciema pagastā bioloģisko augļu dārzu veido Ansis Nātra. Domāju, ka mūsu pulkam pievienosies arī divi zemnieki Litenes pagastā. Īpaši aktīvi ir zemnieki Latgales reģionā. Bioloģiskais “trakums” jaušams arī Alūksnes rajonā,” priecājas I.Serģe. Viņa ir gandarīta par cilvēku sapratni, ka bioloģiskās lauksaimniecības metodes ir viena no saimniekošanas iespējām.
Vajag divus pārejas gadus
I.Serģe skaidro, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā pirmais un otrais saimniekošanas gads uzskatāmi par pārejas periodu, tāpēc šajā laikā saimniecībām prasības ir vienādas.
“Tikai tad, kad ir beidzies otrais gads, saimniecība ir pilntiesīga saukties par bioloģisko. Šajā laikā saimniecībā ražotajai produkcijai jāiegūst atbilstoša kvalitāte, lai varētu piešķirt otrā pārejas gada sertifikātu. Ja saimniecība palielina apsaimniekojamās platības, tad tām jāiziet viss attīstības posms, kāds tas bija jau sertificētajām platībām. Pirmajā un otrajā pārejas gadā bioloģisko saimniecību īpašnieki saņems valsts atbalstu – 80 latus par hektāru. Turpmākajos gados tie būs 45 lati par hektāru. Daudzi saimnieki par tik lielu naudu ir izbrīnīti, jo prot iztikt ar mazāku kapitālu. Tas, ka sākotnēji iespējams saņemt lielāku summu, ir pareizi, jo arī zaudējumi ir lielāki,” spriež speciāliste.
Pirmajā pārejas gadā saimniecība sertifikātu nesaņem, tikai izziņu, kas liecina, ka ir sākts pārejas periods. Arī pirmā pārejas gada lauksaimniecības produkciju var realizēt tikai kā tradicionāli audzēto, bet, sākot ar otro gadu – kā bioloģisko. Ir saimniecības, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, tajās ir gan sertificētas, gan nesertificētas platības, bet audzē vienas kultūras graudaugus. Tos kā bioloģisko produktu pārdot nevarēs, jo nav iespējams noteikt, vai, piemēram, graudus no pirmā pārejas gada lauka nerealizēs kā bioloģisko produkciju.
“Tikai tad, kad būsim iestājušies Eiropas Savienībā, gūsim pārliecību, vai viss notiks, kā solīts. Ir grūti cilvēkiem stāstīt par dažādiem atbalsta maksājumiem un darbības iespējām, ja pēc kāda laika viss mainās. Par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsoju cerot, ka Pārtikas un veterinārā dienesta noteikumi kļūs vienkāršāki nekā līdz šim, jo mazajām saimniecībām nav vienkārši šiem noteikumiem pielāgoties. Visi zinām, kāda ir šo saimniecību rocība, kādas ir lauku mājas, kur bioloģiski jau daudzus gadus saimnieko tāpēc, ka trūkst naudas ķimikālijām un minerālmēsliem,” bilst I.Serģe.
Jāievēro pasākumu komplekss
Speciāliste uzskata, ka bioloģiskā lauksaimniecība neaprobežojas tikai ar minerālmēslu neizmantošanu. Tā ir pasākumu komplekss, kas neparedz nekādu ģenētiski modificēta sēklas materiāla izmantošanu, nepieļauj augu aizsardzības līdzekļu izmantojumu un tamlīdzīgi.
“Ievērojot bioloģiskās lauksaimniecības prasības, jau pirmajos divos pārejas gados augsnē nav iespējams konstatēt pesticīdus, kas savulaik pielietoti, kā arī visi kultūraugi pielāgojas jaunajiem apstākļiem, tam, ka netiek izmantoti minerālmēsli un ķimikālijas. Galvenais šajā laikā ir panākt, lai lauksaimniecības produkcija iegūtu citu kvalitāti, bet tas iespējams tikai atindētā zemē. Arī sēklai jābūt ar bioloģisku izcelsmi. Tas nozīmē, ka tā jāiegūst no bioloģiskas saimniecības. Mums ir liels prieks, ka bioloģiskās saimniecības nozīmi ir novērtējuši arī zinātnieki, kas strādā selekcijas stacijās, jo šis ir pirmais gads, kad Latvijā ir iegūta bioloģiskā graudaugu sēkla,” priecājas I.Serģe.
Viņa atceras agrāk lasītus izteikumus, kur speciālists centies iegalvot, ka ģenētiski modificēta pārtika ir nekaitīga.
“Par to ir dažādi viedokļi. Uzskatu, ja šķirņu un sugu krustojumi notiek vienas šķirnes vai sugas robežās, tad problēmas neradīsies, bet ja paņem gēnu, piemēram, no zivs un saista ar kādu augu, man tas šķiet nepieņemami. Manuprāt, nav pareizi, ka cilvēks uzņemas Dieva lomu, jo vēl nav izpētīts, kas var notikt ģenētiski kaut ko modificējot. Neesmu pārliecināta, ka modificētajos produktos būs lielāka dzīvības enerģija, kas cilvēkam ļaus justies paēdušam. Bioloģiski dzīvā un tīrā augā, manuprāt, ir kaut kas tāds, ko cilvēks vēl nespēj izskaidrot, bet to nobaudījis viņš jūtas sātīgi paēdis, priecīgs un vesels. Pasaule ir veidota tā, lai viss būtu līdzsvarā,” uzskata I.Serģe.
Meklē plašākas tirgus iespējas
“Joprojām aktīvi turpinās bioloģiski audzētās lauksaimniecības produkcijas realizācijas iespēju meklējumi. Problēmas rodas tāpēc, ka nav izveidoti speciāli bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi, bet pārējie nav ieinteresēti to darīt, jo apzinās, ka produkciju dārgāk pārdot nevarēs. Ir nepieciešams subsidēt tieši pārstrādes uzņēmumus. Kāpēc, piemēram, sertificēta kautuve tikai vienu dienu nedēļā nevarētu kaut bioloģiskajās saimniecībās audzētos lopus? Nodalīt šos procesus nav sarežģīti. Ekonomiski dārgāk ir uzcelt kautuvi pilnībā no jauna. Grūtāk ir bioloģiskā piena pārstrādes uzņēmumiem, bet esmu pārliecināta, ja valsts dažādos veidos vēl vairāk atbalstītu bioloģiskās saimniecības un produkcijas pārstrādātājus, mums būtu tik daudz bioloģiskā piena, ka rastos grūtības to realizēt. Gulbenes rajonā vienīgais uzņēmums, kas pārstrādā bioloģisko lauksaimniecības produkciju, ir zemnieku saimniecība “Ķelmēni” Rankas pagastā, kas cep maizi no bioloģiski audzētiem graudiem,” stāsta speciāliste.
Izglītībai atvēl lielāku nozīmi
I.Serģe pozitīvi vērtē faktu, ka Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centrs pērn ir izveidojis apmācību programmu par bioloģiskās lauksaimniecības jautājumiem. To apguva piecas interesentu grupas no visas Latvijas. Šogad tām pievienojušās vēl divas.
“Ceru, ka mācībās iesaistīsies arī Alūksnes un Balvu ļaudis. Gulbenes rajonā par šiem jautājumiem runājam vairākus gadus, tāpēc uzskatām, ka daļu programmas jau esam apguvuši patstāvīgi.
Diemžēl Zemkopības ministrijai pakļautajās mācību iestādēs zemkopji kā šķira jau ir likvidēti, tāpēc pozitīvi vērtēju bioloģiskās lauksaimniecības prakses saimniecību izveidi. Gulbenes rajonā tā ir SIA “Brīvzemnieki”. Praktikantam te ir iespēja skatīt gan tradicionālo, gan bioloģisko lauksaimniecību.
Apmācības organizējam pa interešu grupām, rīkojot arī Lauku dienas. Kopīgi runājam par tā dēvētajām vājajām vietām bioloģiskajā lauksaimniecībā, piemēram, sēklu kodināšanu, augu aizsardzību, mēslošanu un citiem jautājumiem. Veicam dažādu bioloģisko preparātu praktisko izpēti. Protams, gadās arī kļūdīties, bet tikai tā iespējams izzināt, kas ir labāk, kas sliktāk,” uzskata I.Serģe, kura darbojas apmācību programmā un interesentiem stāsta par augu seku maiņu, nezāļu apkarošanu, saimniecības nodrošināšanu ar pašražoto lopbarību un citiem jautājumiem.
