Ar 130 gadus vecās Rankas pamatskolas apskati, ar salīdzinājumiem, kā bija toreiz, kā ir šodien, ar satikšanās emocijām un atmiņām pagājušajā sestdienā iesākās skolas 130 gadu jubilejas svinības un skolas absolventu salidojums.
Rankas pamatskola pārsteidz ar to, ka 130 gadu laikā tai ir bijuši tikai septiņi direktori. Arī liela kadru mainība Rankas pamatskolai nav raksturīga. Skolas pašreizējā direktore Laima Braše Rankas pamatskolai ir atdevusi 32 sava mūža gadus, šajā amatā strādājot kopš 1985.gada.
“Ir patiess prieks, ka salidojumā bija ieradušies tādi skolas absolventi, kuri skolā nav bijuši ļoti ilgi. Pat 1944.gada absolvente. Gaidot ciemiņus, esam saposuši arī skolas telpas. Kapitāli ir izremontētas skolas tualetes. Ir ierīkotas ūdens attīrīšanas iekārtas. Pēc pacietīgas septiņpadsmit gadu ilgas gaidīšanas skolas ēka ir tikusi pie jauniem logiem. Tas nav mazsvarīgi. Ir ieguldīts liels darbs,” saņemot ziedus, sagaidot ciemiņus, ļaujoties apskāvieniem, steidz stāstīt L.Braše.
Tveroties no saules stariem, skolas ēkas paēnā sastājuši četri cienījami vīri. Lai gan viņi nav klasesbiedri, pāris gadu atšķirība netraucē tādiem justies, jo, kā paši saka, mazā lauku skolā visi ir kā viena ģimene.
“Es esmu šīs skolas 1951.gada absolvents. Satiekoties atceramies labos skolas gadus, parunājam, kā šodien katram veicas. Rau, Vitālijs Laurenovs ir 1955.gada absolvents. Skolas laikā lielus nedarbus nestrādājām, jo skolā valdīja disciplīna. Mums bija labi un stingri skolotāji. Kā pateica, tā bija jādara. Es varu sacīt, ka Rankas skolu esmu beidzis trīskārtīgi. Vispirms septiņgadīgo, tad pielika klāt astoto klasi, atkal mācījos, beidzot – vakara vidusskolu,” stāsta Ilmārs Zīlītis, kurš dzīvo Rankā.
Savukārt no Rīgas uz salidojumu atbraukušais V.Laurenovs, uzlūkojot skolu, bilst, ka izmantojot katru iespēju, lai tiktos ar skolasbiedriem, tāpēc uz salidojumiem braucot regulāri. “Skola ir izremontēta, kļuvusi gaišāka, lai gan būtībā nekas pārlieku liels kopš tā laika, kad te mācījos, nav mainījies, jo ēkas mūrus pārbīdīt nav iespējams,” saka V.Laurenovs.
Vienā no klases telpām sastopam Daci Branti, kura ir 1991.gada absolvente. “Neticami, ka kopš tā laika ir pagājuši 26 gadi. Paldies liktenim un cilvēkiem, īpaši jau skolas direktorei, ka viņi ir spējuši saglabāt skolu laikā, kad tik daudzas skolas tiek slēgtas, ka mums ir vieta, kur visiem atkal satikties,” saka Dace, kuras darbs šodien ir saistīts ar estētisko medicīnu. Viņa ir Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas valdes locekle, lasa lekcijas Kosmetoloģijas koledžā. “Jau tad, kad mācījos Rankas pamatskolā, zināju, ka dienās mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Esmu pateicīga pedagogiem, kas ielika stiprus pamatus zināšanām, īpaši ķīmijā un vācu valodā. Manas klases audzinātājs bija sporta skolotājs Jurijs Svetlovs. Ļoti vieds cilvēks. Skolotājs ļoti prata saliedēt klasi. Viņam piemīt jaukas pedagoga īpašības. Skolotājs Jurijs mācēja mūs par nedarbiem kaunināt tā, ka mēs patiešām tos vairs negribējām darīt. Mana klase skolas vēsturē, šķiet, bija skaitliski pati mazākā – tikai pieci skolēni. Starp tiem bija trīs zēni, tāpēc mēs – abas meitenes – kopā ar viņiem arī iesaistījāmies dažādos nedarbos. Pa šiem gadiem skola ir kļuvusi eiropeiskāka, bet tās elpa joprojām ir saglabājusies. Pozitīvi, ka skola nezaudē savu seju,” vērtē D.Brante.
Šeit ir māju sajūta
Nesteidzīgi augšup pa skolas kāpnēm uz zāli dodas gulbenietis 1968.gada absolvents Valdis Krieviņš, aplūkodams pie sienām izvietotās planšetes, kas atklāj desmitiem interesantu faktu par skolas vēsturi. Viņš bilst, ka pagaidām nevienu klasesbiedru neesot saticis, bet esot daudz pazīstamu citu skolasbiedru. “Īpaši daudz skolas salidojumos neesmu bijis, bet šoreiz mani vilināja vēlme apskatīt skolu. Mani mudināja ne tikai mana māsa, bet arī šīs skolas absolvents Raitis Apalups, vēršot uzmanību, ka mazās lauku skolas pamazām tiek slēgtas,” bilst V.Krieviņš.
Pozitīvas atmiņas par savu pirmo skolu glabā arī Mārtiņš Bogdans, kurš ir Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks. “Rankas pamatskolai ir īpaša apkārtējā vide, lai gan tā atrodas trīs kilometrus no pagasta centra. Uz skolu braucām ar divriteni, bija dzirdams, kā aizbrauca vilciens. Skolas laikā tika darīti arī nedarbi, bet es par tiem piedošanu izpelnījos ar to, ka nodarbojos ar sportu. Esmu rancēnietis, tāpēc no darba brīvajās dienās, kad esmu mājās, joprojām uz skolu līdzīgi kā senāk atbraucu ar divriteni. Te būt ir patīkami,” saka M.Bogdans.
Alise Krūmiņa, kura šobrīd strādā Veselības ministrijā, atmiņās par skolu kavējas kopā ar skolotāju Valdu Kustovu, bilstot, ka Rankas pamatskola visu mūžu paliks mīļākā skola. “Esmu beigusi daudzas skolas, bet šeit ir māju sajūta. Skolas laikā biju valdonīga meitene. Man patika izrauties vadībā. Biju starp līderiem. Man bija vajadzīga komanda. Biju skolas pašpārvaldes prezidente. Man bija “tiešais vads” ar direktori. Iespējams, tāpēc arī šodien strādāju vadošā iestādē veselības nozarē. Rankas pamatskolā dzīve kūsāt kūsāja,” atzīst Alise, kura ir 1998.gada absolvente. Skolotāja V.Kustova arī Alisi raksturo kā ārkārtīgi aktīvu skolnieci, kura pratusi saliedēt un dažādos pasākumos iesaistīt visus pārējos. “Tie skolēni, kuri darbojās skolas pašpārvaldē, arī pēc skolas beigšanas ātri vien izvirzījās starp līderiem citās mācību iestādēs. Pamati tika ielikti šeit. Alises vadībā tika izdota skolas avīze “Kroksis”, notika dažnedažādi tematiskie vakari, karnevāli. Lauku skolas tomēr saglabā šo skolēnu, vecāku un pedagogu ciešu sadarbību,” uzskata V.Kustova.
Pirms 73 gadiem
Atbalstījusies uz spieķīša, dēla pavadīta, skolas zālei tuvojas vecākā salidojuma dalībniece – 1944.gada absolvente Ināra Gaigala (dzimusi Korpa), kurai ir 87 gadi. “Manu tēti arestēja 1940.gadā un ielika cietumā uz desmit gadiem. Mājās palika mamma ar trīs bērniem. Vecāko bērnu pie sevis paņēma mans krusttēvs Ernests Vilks – Rankas pamatskolas direktors no 1896. līdz 1946.gadam. Viņa sieva bija mana tēva māsa. Viņiem bija meita vienā vecumā ar mani. Ar viņu sazināmies vēl šodien. Visos salidojumos neesmu bijusi, bet tagad dzīvoju pusotru kilometru no skolas, tāpēc arī varēju atbraukt. Mums jau 25 gadus Rankā ir E.Vilka īpašums, tāpēc esmu šai skolai ļoti pietuvināta. Man patīk, ka skola ir tik sakopta un skaista, ka Rankā dzīvo sirsnīgi cilvēki. Es pat divas reizes esmu bijusi Amerikā, kur satikos ar savējiem,” palepojas cienījamā absolvente.
Fakti
◆ 1887.gadā tika iesvētīta jaunuzceltā draudzes skolas ēka, ko nosauca par Lutera skolu. Tajā laikā šī skola skaitījusies modernākā šajā apkārtnē.
◆ 1922.gadā skolu pārdēvēja par četrklasīgo, bet ar 1925./1926. mācību gadu par sešklasīgo skolu.
◆ Līdz mūsdienām ēka pamatos saglabājusies tāda pati, kāda tā bijusi 1887.gadā, tikai 1930.gadā notikusi lielākā kapitālā pārbūve – skolai izbūvēts trešais stāvs.
◆ Skolas ēka ir valsts arhitektūras piemineklis.
◆ Skolēnu skaits ir bijis ļoti dažāds – sākot no 99 līdz gandrīz 200 skolēniem.
