Gulbenes rajona sporta skola, veicot apskatu par vispārizglītojošo dienas skolu nodrošinājumu ar sporta zālēm, ir atzinusi, ka no 23 Gulbenes rajona vispārizglītojošām skolām tikai nedaudzas atbilst normām.
Gulbenes rajona sporta skola, veicot apskatu par vispārizglītojošo dienas skolu nodrošinājumu ar sporta zālēm, ir atzinusi, ka no 23 Gulbenes rajona vispārizglītojošām skolām tikai nedaudzas atbilst normām. Lielākajā daļā skolu sporta zāles nav piemērotas sportošanai un drīzumā arī netiek prognozēts, ka situācija varētu mainīties.
Gulbenes rajona skolu sporta koordinatore Līga Upīte norāda, ka lielākā daļa skolu visu šo laiku iztikušas bez sporta zālēm, bērniem dodot iespēju trenēties tikai pielāgotās telpās, visbiežāk aktu zālēs. “Normatīvi paredz, ka sporta zāles platībai jābūt vismaz 12×24 metri (volejbola laukuma lielumā). Pie logiem, arī pie lampām jābūt aizsargrežģiem, kā arī grīdai, kas izslēdz slīdamības iespējas. Nepiemērotās sporta zālēs ir lielāka iespējamība, ka skolēni var gūt dažāda veida traumas, turklāt šādās zālēs nevar notikt sportošana ar simtprocentīgu atdevi, nevar gaidīt rezultātus, ja nerada piemērotus apstākļus,” saka L.Upīte.
Ir arī labas sporta zāles
Labas sporta zāles ir Gulbenes ģimnāzijai, Bērzu pamatskolai, Ozolkalna pamatskolai, Litenes pamatskolai. Pērn rekonstrukcija veikta Gulbenes 2.vidusskolas zālē, tomēr L.Upīte norāda, ka zāles slidenā parketa grīda tomēr nav pielāgota sportošanai. Sporta zāles remonts nepieciešams Stāķu pamatskolā, Lejasciema vidusskolā, Lizuma vidusskolā, Gulbenes pamatskolā, Stāmerienas pamatskolā, Adulienas speciālajā internātskolā. Jaunas sporta zāles celtniecība esot nepieciešama sešās skolās – Gulbīša vidusskolā, K.Valdemāra pamatskolā, Gulbenes vidusskolā, Rankas, Tirzas, Druvienas pamatskolā. “Pārējās skolās ir mazs skolēnu skaits un ir niecīgas cerības, ka tur nākotnē veidos jaunas sporta zāles,” saka L.Upīte.
Izstrādā dažādus projektus
Stāķu pamatskolas sporta skolotāja Aina Rubene norāda, ka pagājušajā mācību gadā sporta zālē ielikti jauni plastmasas logi, izremontētas divas ģērbtuves. Šogad iecerēts projekts, lai veiktu kosmētisko zāles remontu un uzlabotu sanitāros mezglus.
“Mūsu skolas zāles platība ir 43×18 metri. Fantastiskas telpas, lai varētu trenēties. Ja sporta skola veicina meistarības attīstību, tad es domāju, ka mūsu skolas sporta zālē vajadzētu domāt par to, lai šī būtu vieta, kur bērni vēlas pavadīt brīvo laiku. Mums ir telpa, kur var spēlēt novusu un galda tenisu,” saka A.Rubene.
Lejasciema vidusskolas direktore Ineta Stāvavena norāda, ka skolas zālē līdz šim notikuši gan saviesīgie pasākumi, gan arī sporta nodarbības, tomēr tagad, kad pagastā rekonstruēts kultūras nams, skolas lielākie saviesīgie pasākumi notiks tur. “Esam izstrādājuši projektus un tos nosūtījuši vairākām iestādēm, lai varētu rekonstruēt zāli sporta vajadzībām. Vispirms nepieciešams nomainīt logus un iecerēts pārveidot skatuves paaugstinājumu, lai tur iekārtotu telpu, kurā varētu sportot mazāka grupa,” saka I.Stāvavena.
Arī Gulbīša vidusskolas direktors Jānis Ļoļāns apstiprina, ka skolas sporta zāle nav piemērota sportošanai, tās platība ir tikai 6×12 metri. Tomēr viņš apzinās, ka jaunu sporta zāli skolai tik drīz nebūs iespējams uzcelt.
Problēmas rada arī sporta inventārs
Valsts izglītības inspektors Gulbenes rajonā Arnis Šķēls apstiprina, ka sporta zāļu, arī sporta inventāra trūkums neesot tikai Gulbenes rajona, bet gan visas valsts problēma.
“Skolas vadībai jāplāno, vai mācību iestādē, ņemot vērā demogrāfisko problēmu, nākotnē būs stabils skolēnu skaits vai tas strauji samazināsies, līdz ar to jāanalizē, vai iespējama jauna sporta zāles celtniecība. To celtniecībai nepieciešamas milzīgas investīcijas, tādēļ pārlieku optimistiski uz iespēju uzcelt jaunas sporta zāles nevar skatīties. Kad skolas iziet akreditāciju, komisija vērtē gan sporta zāli, gan arī aprīkojumu, lai būtu iespējams realizēt sporta izglītības programmu. Nav noslēpums, ka lielākajā daļā skolu arī materiāli tehniskā bāze ir bēdīga, īpaši vingrošanas inventārs. Ja telpas ir neatbilstošas sportošanai, tad sporta pedagogam jākoriģē programma tā, lai akcentētu darbu ārpus skolas telpām, protams, ja laika apstākļi to pieļauj. Jāpiekrīt, ka līdz šim sportoja pielāgotās telpās. No rajona vidusskolām vissliktāk ir Gulbīša vidusskolai,” saka A.Šķēls.
