Meteoroloģiskā informācija liecina, ka Austrumlatvijā, arī Gulbenes novadā, piedzīvotas stipras lietavas. Kopš aizvadītās trešdienas nokrišņu daudzums plašā teritorijā Vidzemes austrumos, kur ietilpst arī Gulbene, pārsniedzis 54 milimetrus (54 litri uz kvadrātmetru).
Lietus un spēcīgās vēja brāzmas radījušas problēmas grants seguma autoceļu izmantotājiem, lauksaimniekiem un dārzu īpašniekiem.
Upēs ir cēlies ūdens līmenis, bet pagaidām nav sasniedzis kritisko līmeni. “Tirzas upē un Gaujā ūdens līmenis ir cēlies, bet upes no krastiem laukā vēl nekāpj. Daudz ļaunāka situācija ir saistībā ar lauku ceļiem. Ja vēl turpinās līt, tie daudzviet kļūs neizbraucami. Īpaši tur, kur ceļa segums ir slikts. Stipri pielijuši ir arī tīrumi,” situāciju raksturo Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns. Lejasciemiete Valda Baltiņa, kuras māja atrodas Gaujas pašā krastā, bilst, ka lietavas tikai veicina upes krasta brukšanu.
Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Ķelmēni” saimnieks Juris Paulovičs stāsta, ka Gaujā, kas tek gar saimniecību, lietavas ūdens līmeni nav mainījušas, jo tas tiek regulēts ar aizsprosta palīdzību. Arī vējš nav izgāzis nevienu koku. “Pielijis gan ir viss. Ja pie mums, kur ir smilšaina un viegla augsne, tīrumos un dārzā stāv ūdens, tas liecina, ka nokrišņu patiešām ir daudz,” secina zemnieks.
Tirzas pagasta pārvaldes vadītājs Česlovs Barkovskis pārliecinājies, ka Tirzas upē pēdējās dienās ūdens līmenis ir krietni cēlies, bet upe no krastiem pagaidām nav izkāpusi. “Tirzas leja applūdināta nav. Ja vēl turpinās spēcīgi līt bez apstājas, visādi var būt. Ja nelīs, nekas briesmīgs nenotiks. Liela nozīme ir tam, kāds ir nokrišņu daudzums Piebalgas un Druvienas pusē, jo tur ir posms, kur Tirzas upe savāc ūdeņus,” prāto pārvaldes vadītājs. Prāvs lietusūdeņu ezers izveidojies pie Galgauskas pagasta pārvaldes.
Lizuma pagastā ceturtdienas rīts iesācies ar stiprā vēja radīto seku likvidēšanu Lizuma centrā. Nācies sakopt zaru piegružoto laukumu pie pagasta pārvaldes. Nogāzusies arī viena Lizuma muižas parka kļava, kas krītot nekādus postījumus nav nodarījusi. Arī Gulbenes pilsētā vējš izgāza vairākus kokus, piemēram, lielu vītolu pie Gulbenes Sporta centra. Lai atbrīvotu transporta pārvietošanos pa Skolas ielu, to novākt vispirms palīdzēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vīri, bet vēlāk turpināja Gulbenes labiekārtošanas iestādes strādnieki. Glābšanas dienesta Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļā naktī no trešdienas uz ceturdienu saņemts izsaukums arī uz Stradu pagastu, kur arī nolauzts koks. Atsevišķos privātmāju dārzos cietuši arī augļu koki.
“Ceturtdien no paša rīta izvērtēju situāciju, kāda ir Litenes pagasta Pededzes līcī. Upē līdz kritiskā ūdens līmeņa sasniegšanai vēl bija tālu. Lielākās problēmas līcī mums parasti ir pavasaros, kad kūst sniegs. Pagājušā negaisa laikā naktī no sestdienas uz svētdienu tika cietuši divi lieli, mums dārgi ozoli pie Litenes skolas, kur mums bija projekts par skatu laukuma izveidi kokos. Domāju, ka ne tik daudz vainīgs bija negaiss, bet gan lielais lietus, jo tā laikā ozolu lapotnes kļūst ārkārtīgi smagas – koki nebija nolauzti, bet izgāzušies ar visām saknēm. Pededzes krastos ir arī ļoti daudz āderu, tāpēc tas visu tikai veicināja. Nekas ārkārtējs pagastā noticis nav,” stāsta Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš.
Gulbenes pilsētā vairākās vietās ir applūduši pagrabi. Piemēram, Gulbenes kultūras centra pagrabā ūdens sniedzās aptuveni desmit centimetru augstumā, izmērcējot teātra rekvizītus un tērpus, ko tāpat kā pagrabtelpas, tagad nāksies ilgstoši žāvēt.
Ilgstošās lietavas ir apturējušas arī graudaugu novākšanu, kas Gulbenes novadā vēl tikai sākas. Tīrumi ir piemirkuši, tāpēc neizbraucami, vējš labību noliecis veldrē. Zūd arī graudu kvalitāte.
Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” saimnieks Andris Gargurnis stāsta, ka paspējis nokult pat mazāk par vienu trešdaļu no labībai atvēlētās platības. “Graudi, kas bija paredzēti pārtikai, tagad tiks vērtēti kā lopbarības. Tas nozīmē, ka atšķirīga būs arī to cena. Arī nekādas graudu rekordražas šogad nav gaidāmas,” bilst lauksaimnieks.
Norūpējies ir arī šā paša pagasta kooperatīvās sabiedrības “Kopdarbs” vadītājs Kārlis Matīss, kurš šādu gadu neesot piedzīvojis, kad pavasaris auksts, bet slikta vasara, kuras beigās kartupeļi sāk pūt uz lauka. Kartupeļu tīrumi bijuši tīri, izvagoti, visi priecājušies. “Situācija ir bēdīga. Šonedēļ kopā ar augu aizsardzības speciālistu pārstaigājām kartupeļu tīrumus, bet neko jau nevar vairs darīt. Kartupeļiem jau ir uzmetušās baltas pumpas, kas liecina par to bojāšanos. Lielu ražu nav ko gaidīt. Nedēļas sākumā lasījām kartupeļus ar divrindnieku, lai būtu, ko piegādāt bērnudārziem. Tas vēl pārbrauca pāri tīrumam, bet otrreiz, lai savāktu kartupeļu maisus, uz tīruma uzbraukt nebija iespējams,” stāsta K.Matīss.
Arī pilsētas mazdārziņos, piemēram, ”Spārītē”, kur aug zemenes, saknes, gurķi, garšaugi un cits, “Dzirkstele” novēroja, ka viss atrodas zem ūdens. Pat dažās siltumnīcās ūdens aizņēma trešo daļu.
