Visiem ir skaidrs, ka sabiedrībā ir vajadzīga kārtība. Darbā, veikalā, mājā, uz ielas vai jebkurā citā vietā. Šo kārtību mums nosaka likumi, vispārpieņemtās sabiedrības normas un katra indivīda izpratne par to, kā tam vajadzētu izskatīties, paša un kaimiņu acīm skatot. Mūsu valstī ir izveidotas neskaitāmas iestādes, kuras uzrauga, kontrolē un palīdz īstenot dzīvē likumu ievērošanu, it sevišķi tai sabiedrības daļai, kura tos apzināti vai neapzināti, bet tomēr nerespektē. Galvenā un sabiedrībai vispamanāmākā, protams, ir Valsts vai pašvaldības policija, kura mūs gan glābj no dažādām likstām, gan soda par dažādiem pārkāpumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir apzināti vai ne. Un to, vai sodīt vai vienkārši pakratīt pirkstu, vai piedzērušos vest uz māju vai uz Balvu atskurbtuvi, daudzreiz lemj katrs policists personīgi. Visticamāk, tieši tāpat ir situācijās, kad pāris sekundēs jāizlemj, vai sekot noteikumus pārkāpušam autovadītājam vai ne. Cerams, ka tā nebija tikai policista aizskartā patmīlība: kā viņš man drīkst nestāties? Un sākas divu autorallijs jeb vīru spēles brīvā dabā, un tas vairs nemaz nav iedzīvotāju interesēs. Visiem ir skaidrs, ka jebkura pakaļdzīšanās daudzkārt palielina negadījuma risku un tiešā veidā apdraud mūsu sabiedrību, taču pēdējo laiku notikumi liecina, ka šis faktors netiek ņemts vērā. Neilgā laikā divas pakaļdzīšanās, trīs saskādētas automašīnas, trīs cietušie, un labi, ka tikai tā. Vai bija tā vērts? Viedokļi noteikti dalīsies. Taču, manuprāt, sasniegtais rezultāts nav salīdzināms ar ieguldītajiem līdzekļiem, un tā domā arī tie, ar kuriem esmu runājis. It sevišķi jau pēdējais notikums, kurš beidzās ar likumsargu automašīnas avāriju un vairāk atgādina franču komēdijas sižetu, nevis realitāti. Šādus gadījumus vajadzētu tomēr kārtot mūsdienīgi un civilizēti, kaut vai ar videoreģistratora palīdzību. Lai gan tad iznākums būtu 50 uz 50, jo ar vārdiem “tas neesmu es” mūsdienās var panākt “acīmredzamo – neticamo”. Un šādi piemēri parāda, ka sabiedrības intereses visos līmeņos tiek vērtētas zemāk nekā kādas personas individuālās vēlmes un viņam vien saprotama taisnība.
