Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards jau trīs reizes nācis klajā ar ideju mainīt valsts administratīvo iedalījumu. Par to viņš runāja arī Latvijas Pašvaldību savienības 28.kongresā Alūksnē, uzsverot, ka par spīti pašvaldību kritiskajai attieksmei Latvijas 110.gadadienu sagaidīsim ar 20-30 pašvaldībām, kuras sauks par apriņķiem.
Anatolijs Savickis, Gulbenes novada domes deputāts
Palaikam parādās dažādas ziņas par administratīvi teritoriālo reformu plānošanu ministrijā. Acīmredzot tieši Latvijas Pašvaldību savienībai zīmīgā brīdī – ilggadējā vadītāja nomaiņas reizē – Gerharda kungam šķita īstais mirklis nākt klajā ar kategorisku paziņojumu. Šāds paziņojums rezonansi izraisītu jebkurā laikā, jo tas skar visu Latvijas teritoriju.
Grūti prognozēt, cik ilgu laiku vajadzēs nākamās administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanai. Iepriekšējo, kas veikta 2009.gadā, nācās gaidīt gandrīz divus gadu desmitus. Diemžēl jāatzīst, ka kopumā šī ilgi plānotā un nozīmīgā reforma nav devusi gaidītos rezultātus, tādēļ ministrija jau plāno nākamo. Pāreja no divu līmeņu pašvaldībām uz viena līmeņa pašvaldībām jau notikusi, bet pierādījies, ka pašreizējā situācijā liela pašvaldība ne vienmēr nozīmē efektīva un veiksmīga pašvaldība. Lielā skaitā izveidojās mazās pašvaldības, kas neatbilst likuma normām un nespēj pietiekami veiksmīgi strādāt. Bēdīgo situāciju labi parāda Pašvaldības izlīdzināšanas fonda statistika – 104 no 119 Latvijas novadiem dotē Rīga, Ventspils un 13 Pierīgas novadi.
Iespējams, ministra pieminētajam apriņķu skaitam ir kopsakarība ar reģionālo attīstības centru daudzumu. Jebkuras izmaiņas ietekmēs arī Gulbenes novadu, tādēļ svarīgi iesaistīties plānošanas procesos un pārstāvēt pašvaldības intereses. Būtībā tā būtu atgriešanās uz rajonu teritorijas lieluma pašvaldībām visā Latvijā, bet ar nosaukumu – apriņķi. Tomēr reforma pati par sevi neko nerisinās: neradīs darbavietas, neatgriezīs aizbraukušos iedzīvotājus, neveicinās dzimstību utt. Viss būs atkarīgs no valsts reģionālās politikas un pašvaldību aktivitātēm.
Guna Švika, Gulbenes novada domes izpilddirektore
Ir dzirdētas tikai kaut kādas vīzijas. Latvijas Pašvaldību savienība jau pirms laba laika pareizi norādīja, ka ir vajadzīgs iepriekšējās reformas izvērtējums: kas ir ieguvumi un kas zaudējumi. Diemžēl nekāda izvērtējuma nav, lai gan tika solīts. Tieši vērtējums ļautu spriest, vajag veidot lielākas vai varbūt mazākas pašvaldības. Gulbenes novads acīmredzot ir darījis pareizi, ka veidoja novadu rajona robežās, iekļaujot visus pagastus. Tomēr esmu dzirdējusi, ka arī mazās pašvaldības var dzīvot un strādāt. Ja tajās paliek ļoti maz iedzīvotāju un vairs nevar sniegt pakalpojumus, tad acīmredzot ir jāpievienojas kādai lielākai pašvaldībai. Veidojot arvien lielākas pašvaldības, pazaudējam jēgu, kas ir ietverta vārdā “pašvaldība”. Tas nozīmē, ka paši noteiktā teritorijā pieņem lēmumus un tos īsteno. Jo pašvaldība ir lielāka, jo vairāk tās darbība būs noteikta valstiski, atstājot maz iespēju visu noteikt pašiem – vietējiem deputātiem un izpildvarai. Tas nozīmē, ka arī lēmumi būs vispārīgi, kas piemēroti visai Latvijai. Taču mums ir svarīga katra mazā vietiņa, katrs pagasts. Arī mūsu novadā ir vērojamas atšķirības starp pagastiem, jo katram ir sava specifika.
Gints Kukainis, Latvijas Pašvaldību savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks
Lai veiktu reformas, papildinājumus teritoriālajam plānojumam vai ieviestu kaut ko jaunu, ir nepieciešams zināt, ko vēlamies sasniegt, kādi būs ieguvumi un zaudējumi. Jebkuram priekšlikumam vai reformai šāda analīze būtu jāveic iepriekš. 2009.gada administratīvi teritoriālās reformas vērtējums ir atzīts par nepieciešamu un arī solīts jau sen. Ļoti gribētos, lai par pamatu analīzei tiek ņemti jauni pētījumi, nevis 4-5 gadus veci. Ja vēlamies kaut ko mainīt, tad ir skaidri jāpasaka, kāda ir esošā situācija un kādus kritērijus izvirzām. Lai visām pašvaldībām būtu skaidrs mērķis un rīcība, nevis izteikt kaut kādus pieņēmumus, vadoties pēc ārējām vai iekšējām sajūtām. Pašvaldību savienība jau iepriekš ir nākusi klajā un arī jaunā priekšsēdētāja Ginta Kaminska viedoklis ir līdzīgs, ka šobrīd veiksmīgi darbojas gan lielas, gan mazas pašvaldības. Nav argumentu, kāpēc ir vajadzīga reforma. Tiesa, ir lietas, ko ne savienība, ne pašvaldības nevar ietekmēt. Ir jāatzīst straujais iedzīvotāju skaita kritums. Bet tieši tāpēc pārmaiņām ir jābūt skaidri definētām ar noteiktiem mērķiem un kritērijiem. Citādi tikai eksperimentējam.
