Gulbenes rajona uzņēmēji šonedēļ pulcējās seminārā “Gulbenes rajons, ieejot Eiropas Savienībā” un runāja par pašvaldību un uzņēmēju sadarbības iespējām.
Gulbenes rajona uzņēmēji šonedēļ pulcējās seminārā “Gulbenes rajons, ieejot Eiropas Savienībā” un runāja par pašvaldību un uzņēmēju sadarbības iespējām, kā arī par Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu izmantošanu un turpmāko uzņēmējdarbības attīstību.
Savstarpējās diskusijās izskanēja divi priekšlikumi: rajona pašvaldībā nepieciešams cilvēks, kas konkrēti strādātu ar rajona uzņēmējiem un viņiem nepieciešamo informāciju, kā arī reizi mēnesī organizējamas uzņēmēju tikšanās, kuru laikā dalīties pieredzē un izteikt priekšlikumus.
“Ir būtiski apzināties, cik uzņēmējs ir nepieciešams pašvaldībai, cik pašvaldība – uzņēmējam. Neesmu pārliecināts, ka šī mijiedarbība notiek vēlamā līmenī. Ir būtiski plānveidīgi un stabili attīstīt uzņēmējdarbību, jo bija laiks, kad dažādu resoru noteiktās barjeras tika radītas, lai iznīcinātu mazos uzņēmējus,” atklājot semināru, teica rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Raģelis.
Samazinās rajona iedzīvotāju skaits
Rajona padomes izpilddirektore Guna Švika norādīja, ka jāgūst skaidrība, ko uzņēmēji gaida no sadarbības ar pašvaldību un kādai vajadzētu būt savstarpējai informācijas apmaiņai. Viņa semināra dalībniekus iepazīstināja ar rajona ekonomisko raksturojumu un vērsa uzmanību tam, ka rajonā ir 1074 ekonomiski aktīvi uzņēmumi. Lielākoties tie ir nelieli uzņēmumi, kuros nodarbināto skaits nav lielāks par 250 cilvēkiem. Izņēmums ir zemnieku saimniecība “Avoti” Lizumā. Runātāja atzina, ka šobrīd vēl nav skaidrs, kāds izskatīsies rajons administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, kā arī norādīja, ka diemžēl iedzīvotāju skaitam piemīt tendence samazināties.
Misija ir kalpošana uzņēmēju organizācijām
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Cēsu nodaļas vadītājs Kārlis Tomsons runāja par uzņēmējdarbību un pašorganizētību, problēmas saskatot pēdējā, jo “izdzīvos, kas mainīsies”.
“Lai uzņēmējdarbība attīstītos, jārod sadarbības partneri, jāpiedalās izstādēs un jāiesaistās dažādos projektos. Uzņēmējiem ir jāprot pašorganizēties, uzdrošinoties ekspansīvi darboties citos rajonos, tādējādi paplašinot ekonomisko bāzi, kā arī kooperēties, rodot iespējas strādāt arī citiem. Saprotami, ka pastāv bailes no konkurences, bet Eiropas Savienībā tā ir dzinējspēks,” uzsvēra K.Tomsons. Viņš norādīja, ka ne vienmēr ir pareizi uzticēties sabiedrisko organizāciju solījumiem, jo tās sola būt godīgas sarunās ar valdību, bet reāli ne vienmēr tā notiek. Nodaļas vadītājs pauda, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera piedāvā veidot strukturālu uzņēmēju interešu pārstāvniecību, veidojot savstarpēju dialogu, jo kameras misija ir kalpošana uzņēmēju organizācijām. K.Tomsons minēja arī vairākus faktorus, kas liecina par sekmīgu uzņēmējdarbības attīstību Vidzemē. Tā ir valsts investīcijām pievilcīga vide, pašvaldības darba esamība, ražošanas telpu esamība un citi. Runātājs skāra arī vairākas problēmas, kas uzņēmējiem ir traucējošas, piemēram, neapmierinošā nodokļu politika, neskaidrības teritoriālās reformas jautājumā un citas.
Rajons apliecina aktivitāti
Gulbenes rajonā no Eiropas Savienības pirmsiestāšanās maksājumiem pazīstamākais ir SAPARD. Laikā no 2001. līdz 2003.gadam kopumā trīs Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes apkalpes rajonos finansiāli atbalstīti 110 lauku uzņēmēju projekti par kopējo summu 4 miljoni 276 tūkstoši latu. Ar īpašu aktivitāti izceļas Gulbenes rajons – 64 projekti.
G.Švika norādīja, ka rajona uzņēmējiem turpmāk nāksies saskarties ar pieciem ES strukturālajiem fondiem. Tas ir reģionālās attīstības fonds, sociālais fonds, lauksaimniecības virzības un garantijas, zivsaimniecības vadības finansēšanas un kohēzijas fonds.
“Ar projektiem mēs galvenokārt varēsim startēt ES reģionālās attīstības fondā. Ir izstrādāts arī Attīstības plāns, kurā ietvertas sešas prioritātes, paredzot tām nepieciešamo finansējumu,” sacīja G.Švika.
Savukārt Vidzemes attīstības aģentūras direktore Jolanta Vjakse pauda bažas, ka var veidoties divas uzņēmēju frakcijas, no kurām vienas pārstāvji ilgstoši strādājuši pie projekta, bet otri vēlas to izstrādāt nedēļas laikā.
Jāveido uzņēmumus aptveroši projekti
Uzņēmēju diskusiju ievadīja SIA “Konto” direktors Agris Koris, būdams pārliecināts, ka Eiropas naudu ir nepieciešams apgūt, bet ne vienmēr uzņēmējs viens ir karotājs.
“Ir vajadzīgi projekti, kas aptver vairākus uzņēmumus, tādējādi ļaujot uz lielo uzņēmumu bāzes attīstīties mazajiem uzņēmumiem. Diemžēl gulbeniešiem nav vietas, kur ģenerēt idejas, jo arī Uzņēmējdarbības atbalsta centrs nav piemērota bāze šim mērķim. Vēlos, lai rajons prezentētu cilvēku, kas strādātu uzņēmēju interesēs, pie kura būtu gūstama plaša informācija, kā arī varētu izstrādāt aptverošus projektus,” teica A.Koris. Viņš piebilda, ka šodien ieguvējs ir tas uzņēmējs, kurš spēj būt pirmais, bet tam ir nepieciešama operatīva informācijas ieguve. Diemžēl tā šobrīd ir viena no uzņēmējdarbību traucējošām problēmām. Tās risinājumam J.Vjakse izteica priekšlikumu uzņēmējiem noteikt ar ES strukturālajiem fondiem saistītas tēmas, lai tās būtu iespējams vieglāk sagrupēt un nosūtīt jaunāko informāciju. Katrā rajona padomē varētu būt konkrēts cilvēks, kas šo informāciju novadītu tālāk līdz konkrētam uzņēmējam.
SIA “Būve” direktors Juris Miks pauda vēlmi, lai informācija būtu atklāta, un minēja piemērus, kad, viņaprāt, informācija bijusi slēpta. Galgauskas pagasta viesu nama “Ainavas” saimnieks Vilis Razminovičs aizrādīja, ka daudzviet operatīvu informācijas saņemšanu traucē mobilo sakaru problēmas.
Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis bilda, ka pašvaldības, iesaistoties projektu izstrādē un realizācijā, pārāk maz pirms tam runā ar uzņēmējiem. Runātājs minēja piemēru, kas saistīts ar zupas virtuves izveides iespējām Gulbenes pilsētas sociālajā centrā.
“Savukārt, ja uzņēmējiem ir idejas, arī viņi ar tām var vērsties pašvaldībā. Modernajā laikmetā jāiemācās racionāli izmantot elektronisko pastu. To nevar atvērt tikai reizi trīs dienās, jo tad informācija jau būs novecojusi. Arī katra šāda tikšanās rosina jaunām idejām,” sacīja V.Krauklis. Kā lielāko pašvaldību sāpi viņš minēja tehnisko projektu sagatavošanu, kas ir finansiāli dārgi, bet bez tiem ir neiespējami iesaistīties apjomīgos projektos.
