Pagājušajā nedēļā uzreiz pēc lielajām lietavām Litenes pusē nekas neliecināja, ka Pededzes upē celsies ūdens līmenis, tomēr mazliet vēlāk Sitas-Pededzes palieņu pļavas pārvērtās ezeros, izmērcējot lauksaimnieku sarūpētā siena daudzumu, augstākajās vietās aplokos liekot no ūdens paglābties lopiem, kā arī applūdinot novākšanai gatavos labības laukus.
Galvenais – nav cietuši cilvēki
“Pededzē ūdens līmenis krietni pacēlās, tomēr kritiskais līmenis vēl netika sasniegts, tāpēc neapplūda pagasta sporta stadions. Diezgan stipri ir cietušas zemākās pļavas, kur lauksaimnieki bija sagatavojuši lopbarību ziemai, kā arī tie zemnieku lauki, kas atradās zemākajās vietās upes tuvumā. Zemnieku saimniecības “Sopuļi” saimnieks Gunārs Ciglis stāstīja, ka ūdenī ir siena ruļļi. Sazinājos arī ar Juriju Prokofjevu, kura saimniecība atrodas pie pašas upes. Arī viņam ir applūdušas zemās pļavas. Ceru, ka Zemkopības ministrija tomēr radīs iespēju lauksaimniekiem palīdzēt, jo viņiem ūdens ir radījis lielus zaudējumus. Ir saimniecības, kurās arī laukos stāv ūdens. Galvenais, ka paši cilvēki nekur nav cietuši. Pagastā ir izbraucami arī visi ceļi. Izskalota ir tikai viena nenozīmīga caurteka uz ceļa, pa kuru var nokļūt mežā. To mēs ātri savedīsim kārtībā. Situācija nav tāda, lai pagasts lūgtu kādam palīdzību. Ūdens palēnām arī krītas,” situāciju raksturo Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš.
Saimniecībai – dramatiska situācija
“Sopuļu” īpašnieks G.Ciglis ir tiešs vārdos, sakot, ka viss ir ūdenī – gan pļavas, gan sējumi. “200 hektāru platībā ir applūdušas ganības, kurās uzturas savvaļas lopi. Ir zaudētas 100 tonnas siena. Arī 10 hektāri graudaugu sējumu atrodas zem ūdens. Ir mazas cerības, ka tur kaut ko vairs varēs izdarīt. Zaudējumi ir lieli,” vērtē G.Ciglis.
Savukārt Litenes pagasta saimniecības “Silmalas” īpašnieks J.Prokofjevs par lielā lietus radītajiem zaudējumiem jau ziņojis Latvijas Lauku konsultāciju centra darbiniekiem, kā arī tuvākajās dienās tiks ziņots Lauku atbalsta dienestam. “95 procenti no visas manā privātīpašumā esošās 400 hektāru platības šobrīd ir zem ūdens. Tās ir Sitas-Pededzes palieņu pļavas. To visskaidrāk parāda ar dronu no augšas nofilmētais materiāls. Pļavās ganās savvaļas govis, kā arī ir ierīkots briežu dārzs. Govis izvietotas mazliet augstākā vietā, kur situācija nav tik traģiska. Arī briežiem ir mazliet augstāka vieta, kur patverties no ūdens. Litenes pagastā saimniekoju vairāk nekā divdesmit gadus, bet tik kritiska situācija vasarā ir pirmo reizi. Ir bijuši gadījumi, kad rudeņos vai pavasaros zemākās pļavas pārplūst. Šobrīd pat nav iespējams apzināt ūdens radītos zaudējumus, jo aizpeldēja arī 100 hektāru platībā nopļautais un savālotais siens, ko nepaspējām savākt. Drona nofilmētajā materiālā varēja redzēt, ka arī upes krastā novietotajam un sagatavotajam sienam apakšējās kārtas ir samirkušas. Diemžēl arī tuvāk piebraukt nevaram. Lai gan savulaik paši atjaunojām ceļu, ieliekot caurteku, tagad ceļa vairs nav,” stāsta J.Prokofjevs. Viņš šobrīd līdzīgi kā citi lauksaimnieki gaida, kāda būs valdības rīcība saistībā ar ūdens radītajiem zaudējumiem. “Saimniecībai šī ir dramatiska situācija, jo ir ņemti aizdevumi bankā, lai iegādātos jaunu tehniku un citu saimniecībai vajadzīgo. Ja nebūs nekāda atbalsta, tad būs grūti vienoties ar bankām,” uzskata J.Prokofjevs.
Arī citviet Gulbenes novada lauksaimnieki lēš, ka daudz kas būs atkarīgs no laikapstākļiem tuvākajās trīs nedēļās. Daudzviet labības lauki liecinājuši, ka būs ļoti laba graudu raža, bet tagad situācija tīrumos ir atšķirīga. Piemēram, Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” jaunais zemnieks Gints Gžibovskis ziņu aģentūrai “Leta” izteicies, ka pēc pamatīgajām lietavām lielākā daļa labības sagūlusi veldrē. Problemātiski būs novākt arī pārtikas kvalitātei atbilstošus graudus. Labi, ja izdosies iegūt lopbarības graudus. Neesot iespējams pateikt, cik izdosies vispār novākt no kopējās graudaugu platības, jo pastāvot liels risks, ka graudi var sadīgt vārpās, bet caur veldrē sagūlušo labību var izaugt zāle, kas apgrūtina novākšanu.
