Šodien pirmā skolas diena Gulbenes sākumskolā ir septiņus gadus vecajam gulbenietim Teo Leimanim. Sabiedriski aktīvais pirmklasnieks to uztver kā pašsaprotamu faktu. Drīzāk ar ziņkāri, nevis ar bailēm. Viņš uzskata, ka arī vasara beidzas tad, kad pagalmā ar citiem puikām vairs nevar spēlēt bumbu.
Galvenais – nebūs jāguļ pusdienlaiks
“Dēls izvaicā, kāda man bijusi pirmā skolas diena. Stāstu, ka biju priecīgs par došanos uz skolu, ka tur mūs sagaidīja vecāko klašu skolēni, ka notika dažādi pasākumi. Tie arī Teo interesē visvairāk, tāpat kā tas, cik klasē būs puišu, cik meiteņu. Mēs ģimenē apzināti izvēlējāmies dēlu sūtīt uz Gulbenes sākumskolu, uzskatot, ka tur bērnu kontingents ir mierīgāks salīdzinājumā ar Gulbenes 2.vidusskolu. Dēlu interesē viss, kas šodien notiks skolā, bet īpaši patīk tas, ka šajā dienā visa ģimene kopā svinēsim svētkus,” stāsta Teo tētis Dailis.
“Galvenais, ka skolā man nebūs jāguļ pusdienlaiks,” izsaucas puišelis, ātri iejūkot pārējo draugu pulkā. Tas viņam ir tik būtiski tāpēc, ka bērnudārzā Teo uzturējies tikai no rīta līdz pusdienlaikam. “Dēls līdzīgi kā es ir kolektīva cilvēks. Visur ātri iejūtas. Ar visiem ātri saprotas. Tas varbūt tāpēc, ka mums abiem vienā dienā ir dzimšanas diena. Teo patīk valodas un matemātika. Viņš ātri rēķina. Skatoties multiplikācijas filmas, pats iemācījās krievu valodu. Prot arī krieviski runāt. Teo “YouTube” ir savs kanāls, tāpēc viņš mācās arī angļu valodu. “Google” palīdz visu iztulkot,” stāsta tētis un smejas, ka Teo norādījis – pirmajā skolas dienā viņam jāizskatās stilīgi.
Ar motivētu darbošanos
Gulbenes novada valsts ģimnāzijas 12.klases audzēknim Jānim Kokarevičam šis gads ir īpašs, jo tas ir pēdējais ģimnāzijā. Nākamgad viņam jau nāksies iejusties studentu saimē. Īpašs arī tāpēc, ka astoņpadsmit gadus vecais jaunietis izraudzīts par skolas pašpārvaldes prezidentu.
“Es vēl neesmu pat īsti aptvēris, ka skolas laiks jau klāt, ka 1.septembrī būs jāvada svinīgais pasākums skolā. Mācību gada laikā pildīšu skolas pašpārvaldes prezidenta pienākumus,” stāsta Jānis, kurš pieder pie jauniešiem, kas nebaidās izmēģināt un izzināt kaut ko jaunu.
Puisis nebaidās uzstāties plašas auditorijas priekšā. Pie tā pieradinājusi muzicēšana gan Gulbenes mūzikas skolas, gan Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestra sastāvā, spēlējot saksofonu.
Savu nākotni pēc ģimnāzijas absolvēšanas viņš saista ar grafisko dizainu. Lai apgūtu šīs zināšanas, Jānis plāno iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā. “Par grafisko dizainu sāku domāt tad, kad, iesaistoties skolas pašpārvaldē, tika meklēts kāds, kurš varētu veidot afišas, apsveikumus. Iepriekš to nebiju darījis, bet bildu, ka to varētu. Aizbraucu pat pie speciālista, lai izanalizē manis veidotās afišas. Viņš atzina, ka tās ir labas. Tas mani iedrošināja. Sāku ar to nodarboties, līdz nonācu līdz pat zinātniski pētnieciskajam darbam, ko aizstāvēju Mākslas akadēmijā, iegūstot augstu novērtējumu. Man teica, ka tieku gaidīts akadēmijā,” stāsta Jānis. “Kad pavasarī 12.klasi absolvēja man tuvi cilvēki, caur viņiem izjutu, ko tas nozīmē, ka sākas cita dzīve, ka no visiem jāatvadās, ka jāpierod pie citiem apstākļiem,” domīgi bilst puisis.
Vasara šķita par īsu
Divpadsmit gadus vecajai Alisei Altbergai šis ir pēdējais mācību gads Gulbenes sākumskolā, jo viņa mācās 6.a klasē. Pēc tās beigšanas Alise iecerējusi turpināt mācības Gulbenes novada valsts ģimnāzijā. Meitene ir apņēmības pilna šajā mācību gadā mācīties vēl labāk, lai vērtējums nevienā mācību priekšmetā nebūtu zemāks par septiņām ballēm. “Zinu, ka es to varu. Skolā man vislabāk patīk sports, vizuālā māksla un dabaszinības. Es mācos arī mākslas skolā. Ļoti patīk kaut ko veidot no māla. Gatavoju māsai un mammai dāvanas. Vasara man šķita par īsu, jo nebija īpaši karsta. Vasarā es gāju uz jāšanas treniņiem saimniecībā “Pilssēta”. Māsa ieteica ar to nodarboties,” stāsta Alise.
Viņa nākotnē vēlas kļūt par aktrisi, tāpēc domā doties uz Valmieras Viestura vidusskolas teātra novirziena klasi. “Skolā es darbojos teātra pulciņā pie skolotājas Ingas Ančas. Esmu tēlojusi princesi, vāveri, lapsu, zaķi. Man vislabāk patika princeses loma, lai gan dzīvē neesmu kā princese uz zirņa,” stāsta Alise, kura ne tikai dejo tautiskās dejas, bet kopā ar draudzeni Tīnu nodarbojas ar akrobātiku. “Mēs internetā skatāmies akrobātisko vingrinājumu paraugus. Man vislabāk padodas špagats. Būtu ļoti labi, ja Gulbenē tiktu izveidots arī mākslas vingrošanas pulciņš,” vēlas Alise. Meitenes mamma Daiga atzinīgi vērtē Alises ģeogrāfijas zināšanas, jo viņa vienmēr rūpīgi izpēta ekskursiju maršrutus, izzina nepieciešamo informāciju. “Alise ir sabiedriski aktīva un līdzsvarota, mierīga!” piebilst Daiga.
