Onkoloģiskās
slimības ir viens no visizplatītākajiem mirstības cēloņiem ne
tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Būtiski zināt, ka kolorektālā
jeb zarnu vēža agrīnā diagnosticēšanā nozīmīga loma ir tieši
pacienta iesaistei un iniciatīvai.
Kopš
2009. gada Latvijā tiek organizēts valsts apmaksāts krūts,
dzemdes kakla un zarnu vēža skrīnings. Atšķirībā no krūts un
dzemdes kakla, zarnu vēža skrīninga mērķauditorijai –
sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem – netiek
izsūtītas uzaicinājuma vēstules. Ģimenes ārstam jāmudina
pacientu veikt izmeklējumu, vai arī pacientam pašam jāvēršas
sava ģimenes ārsta praksē, lai noskaidrotu, kā šo izmeklējumu
veikt. Zarnu jeb kolorektālā vēža skrīnings ļauj atklāt vēzi
agrīnā stadijā, kā arī noteikt pirmsvēža stāvokļus.
Kā
liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati (SPKC), 2016.
gadā zarnu vēzis bija trešais visbiežāk atklātais vēža veids
kā sievietēm, tā vīriešiem. Diemžēl tikai trešā daļa no
gadījumiem (34,4%) tika atklāti savlaicīgi – pirmajā vai otrajā
slimības stadijā, kad ārstēšana var sniegt vislabākos
rezultātus. Savukārt vairāk nekā puse no atklātajiem slimības
gadījumiem atklāti jau trešajā un ceturtajā attīstības
stadijā.
Kādi
ir zarnu vēža attīstības riska faktori?
Pierādīts,
ka zarnu vēža attīstībā liela ietekme ir tieši dzīvesveidam.
Būtisks zarnu vēža riska faktors ir, piemēram, neveselīgs un
nesabalansēts uzturs, kurā dominē augsts sāls, cukura daudzums,
trekni ēdieni, “sarkanā” gaļa, gaļas izstrādājumi, kā arī
nepietiekams šķiedrvielu daudzums.
Ja
nesabalansēts uzturs tiek apvienots ar mazkustīgu dzīvesveidu,
nereti sekas tam ir aptaukošanās, kas savukārt arī palielina
zarnu vēža attīstības risku. Zarnu vēža riska faktors ir arī
atkarību izraisošu vielu lietošana, piemēram, pārmērīga
alkohola lietošana un smēķēšana. Smēķētāju risks saslimt ar
zarnu vēzi ir par 30 – 40% augstāks, nekā nesmēķētājiem.
Tāpat pastiprināta uzmanība jāpievērš tiem, kuru ģimenē
bijuši zarnu vēža gadījumi. Par slimību var liecināt arī zarnu
polipi un iekaisīgas zarnu slimības, piemēram, čūlainais kolīts
vai Krona slimība.
Kā
tiek veikts izmeklējums?
Nereti
par zarnu veselību cilvēki kautrējas runāt, tomēr sarunā ar
ārstu kautrība ir lieka. Ikvienam, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu,
reizi gadā obligāti jāveic slēpto asiņu tests fēcēs. Ja
ģimenes ārsts to nav piedāvājis veikt, iniciatīva jāizrāda
pašam.
Veicot
zarnu vēža skrīningu, pacienta iesaiste ir ļoti svarīga, jo
izmeklējuma pirmais posms jāveic pašam pacientam. Vēršoties pie
ģimenes ārsta, pacients saņem īpašu testa komplektu slēpto
asiņu noteikšanai. Ģimenes ārsta uzdevums ir izskaidrot, kā
sagatavoties testa veikšanai, piemēram, kādus pārtikas produktus
nelietot pirms testa veikšanas, un kā tieši tests veicams. Testa
komplektā ietilpst testa plāksnītes, uz kurām ar aplikatoru
jāuzklāj fēču paraugi. Kad pēc vairākām dienām plāksnīte ir
aizpildīta, testa komplekts jānodod ārstam vai laboratorijā, kur
komplekts izsniegts. Šādā veidā tiek veikts slēpto asiņu
izmeklējums fēcēs.
Asiņu
piejaukums fēcēs ne vienmēr nozīmē tūlītēju vēža diagnozi.
Tomēr šādā gadījumā visticamāk būs nepieciešami papildu
izmeklējumi. Konstatējot asiņu piejaukumu fēcēs, visbiežāk
pacients saņem nosūtījumu uz kolonoskopijas jeb apakšējās
endoskopijas izmeklējumu, kas ļauj savlaicīgi konstatēt kuņģa –
zarnu trakta gļotādas izmaiņas un iegūt audu paraugus tālākai
izmeklēšanai.
Papildu
informāciju par vēža profilaktiskajām pārbaudēm vari
noskaidrot:
-
sava
ģimenes ārsta praksē; -
www.vmnvd.gov.lv,
sadaļā
„Veselības aprūpes pakalpojumi’’; -
Zvanot
uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni
8000 1234.
Raksts
tapis Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles
centra un Nacionāla veselības dienesta organizētā kampaņā
“Rūpes par veselību ir ģimenes laime!”.
